Zviedrijā dzīvojoša latviete: Šeit saistībā ar Covid-19 ļoti paļaujas uz cilvēku godaprātu

Lelde Veinberga 8.apr
 
AFP/SCANPIX/LETA
Jau iepriekš ziņots, ka Zviedrijā saistībā ar jaunā koronavīrusa Covid-19 izplatību pasaulē pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi nav tik strikti kā citviet. Zviedri lēmuši iet atšķirīgu ceļu no citiem – ierobežot Covid-19, cik vien iespējams, bet tajā pašā laikā neiesaldēt ekonomiku pavisam.

Par to, kā norit ikdiena Zviedrijā, LTV "Panorāmais" pastāstīja Ravita Stankēviča, kura Zviedrijā dzīvo kopā ar ģimeni.

"Sekojam līdzi arī tam, kas notiek Latvijā. Un līdz ar to bija nelielas šaubas, kāpēc Latvijā ir tik strikti ierobežojumi un šeit ir tādi, teiksim, liberāli. Tas, kas šeit ir vadlīnijas un ieteikumi, Latvijā ir ierobežojumi. Sākumā nesapratām, kas ir pareizi, kas ne, bet kopumā, sekojot ziņām, mēs paļaujamies uz zviedru varas iestādēm. Es zinu, ka statistiski lielākā daļa iedzīvotāju paļaujas uz varasiestādēm šeit," stāsta Ravita.

Lai arī striktu ierobežojumu nav, latviešu ģimene restorānus neapmeklē un vairāk nekā iepriekš seko līdzi roku un vides tīrībai.v"Ar bērniem veikalā pēdējo nedēļu laikā arī neesam bijuši iepirkties. Ja braucam iepirkties, tad to darām tikai mēs, pieaugušie, un pa vienam," sieviete norāda.

"Skolā vienīgie ierobežojumi ir tie, ka sporta nodarbības, kas viņiem iepriekš notika iekštelpās, šobrīd notiek ārā. Ēdnīcā viņi vairs nevar paši sev likt ēdienu porcijās, to dara personāls," norāda sieviete.

"Šeit ļoti paļaujas uz pašu cilvēku godaprātu. Arī cilvēkiem, kuri bija atgriezušies no ārzemju ceļojumiem, viņiem nebija obligāta karantīna, kā tas ir Latvijā. Bija daži darba devēji izlikuši savus noteikumus, ka, ja esi atgriezies, piemēram, no Itālijas vai no cita ārzemju ceļojuma, tev ir jāpaliek brīvprātīgi divas nedēļas mājas karantīnā. Bet tas nav nekas, par ko tev sodu uzliks, ja to nedarīsi," stāsta Ravita.

Latviete uzskata, ka svarīgi ir neļauties panikai. Zviedri arī esot atbildīgi - lielākā daļa cilvēku ievēro piesardzību un, ja nepieciešams, distanci cits no cita. Vecāki cilvēki, kuri ir vīrusa riska grupā, paliek mājās, pārtiku viņiem piegādā vai nu radinieki, vai citi palīgi. Bet Ravita ir pārliecināta, ka tuvākajā laikā tiks ieviesti stingrāki ierobežojumi, jo vīruss strauji sācis izplatīties pilsētās, sevišķi Stokholmā, kur ir gandrīz miljons iedzīvotāju.

"Mēs saņemam valsts atbalstu, līdz ar to mēs saņemam gandrīz pilnu atalgojumu par ļoti stipri samazinātu slodzi. Es strādāju šobrīd 40%, bet saņemu atalgojumu 90%. Bet tas ir tikai tāds, teiksim, pāris mēnešu risinājums. Ja situācija neuzlabosies, tad darbinieku atlaišana būs neizbēgama. Ar to es rēķinos. Tūrisma nozare ir viena no pirmajām, kas saņēma to triecienu. Kad tā atkopsies, nav zināms," stāsta Ravita.

Zviedrijā inficēto skaits pārsniedzis 8000, bet dzīvību zaudējuši gandrīz 700 cilvēku. Iespējams, inficēto ir vairāk, jo Zviedrijā, atšķirībā no citām valstīm, testus veic tikai jau saslimušiem cilvēkiem un veselības aprūpes darbiniekiem.

Komentē 2

 
Anonīms
 

Un nekādas panikas un histērijas ! Malači! Arī Lukašenko rīkojas tāpat Baltkrievijā

9.aprīlis Atbildēt

Norvēģijā ir pretēja Zviedrijai situācija. Norvēģi nolēma neriskēt ar cilvēkiem, atbalstīt biznesu no valsts fondiem un ieviesuši vispārēju karantīnu. Esmu priecīga ka nedzīvoju Zviedrijā. Viņi atteicās no karantīna par labu liela biznesa naudai.

11.aprīlis Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 8:50

Jaunākās diskusijas