Ieraksta autors vēršas pie KRC Jaunķemeri klientiem un fizioterapeitiem, kuri, dodoties uz jūru, neizmanto asfaltēto celiņu, bet gan iestaigā takas tam blakus.
"Esam novērojuši, ka nūjošanas nodarbības ir kļuvušas par ļoti pieprasītu nodarbi un rehabilitācijas centra klienti to ļoti aktīvi izmanto. Tāpat ir saprotama vēlme uzsākt nūjošanas nodarbības pēc iespējas ātrāk un nezaudēt to nepilno kilometru, kuru pa asfaltētu celiņu ir jānoiet līdz jūrai. Tāpēc nūjošanas grupu vadītāji ir pasākuši visu grupu vest paralēli cietā seguma celiņam, rezultātā būtiski ietekmējot kāpu zemsedzi. Jautāsiet, kas tur slikts, Jaunķemeru kāpas taču ir krustu šķērsu izvagotas ar dažādas intensitātes pakāpē izmīdītām taciņām? Tieši tajās arī slēpjas pareizās rīcības recepte, jo, turpinot izmantot paralēlās taciņas, tās tikai turpinās plesties platumā, un mainīs savu konfigurāciju, atkarībā no tā, cik ātri un intensīvi izveidosies dubļu kārta jau iemītajā takā," teikts ierakstā.
Viņš arī piedāvā risinājumus: "Nūjošanas nodarbību veiksmīgai turpināšanai mums ir vairāki ieteikumi, kurus var lietot gan kopā, gan atsevišķi:
- Nūjot pa asfaltēto celiņu, nodrošinot katram nūju pārim gumijas uzgaļus, jā, mēs zinām, tie bieži zūd, bet tie arī nemaksā bargu naudu. Iespējams, ka ir vērts ieviest depozītmaksu par nūju izmantošanu, tas noteikti disciplinēs nūju lietotājus.
- Nūjošanas grupu vadītājiem ir neierobežots skaits iespēju izmantot taciņu tīklu meža un katru reizi mainīt maršrutu uz jūru, šādi būtiski samazinot cilvēku radīto slodzi uz kāpu meža zemsedzi, variāciju iespējas ir daudz gan kāpuma stāvuma, gan taku platuma ziņā, galvenais, mainiet maršrutus un nebaidieties no saknēm, skatāmies zem kājām un viss būs labi!"
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Caroline Pearce
Šodien, 10:49
