"Raudu spilvenā." No nāves izglābtā zēna skolasbiedri atklāj patiesās sajūtas

tautaruna.lv 21.nov
 
pixabay.com
Sākoties skolas gadam tika saņemta satraucoša informācija no Liepājas, kur 14 gadus vecs pusaudzis izglābts no nāves. Neilgi pēc notikušā tapa zināms, ka zēns saostījies šķiltavu gāzi un viņu no klīniskās nāves izglāba neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde daktera Aleksandra Osipova vadībā. Vairākus mēnešus pēc notikušā izteikušies pusaudža skolasbiedri.
Portāls "liepājniekiem.lv" informē, ka puisis šobrīd atrodas kādā no Latvijas medicīnas iestādēm, kur pēc saindēšanās attīstās no zīdaiņa prāta, kādā viņš bija sākotnēji, un mācās no jauna dzīvot - staigāt, runāt, nokārtoties, ēst. Stāvoklis esot stabils, ārstējošais personāls skatās ar cerībām uz viņa nākotni, bet par konkrētām prognozēm ir pāragri runāt.

Kad jaunietis ārstējās Liepājas Reģionālajā slimnīcā, skolasbiedri viņam nesa savas fotogrāfijas, līmēja pie sienām uzmundrinošus uzrakstus, runājās ar viņu.

Pēc notikušā par savām sajūtām runājuši arī zēna skolasbiedri, kuri veltījuši visai svarīgus vārdus arī saviem vecākiem.

Uz jautājumu, vai arī paši ir izmēģinājuši kādu no aizliegtajām vielām, lielākā daļa jauniešu atbild apstiprinoši. Par lietošanas iemesliem bērni min jautrību, svešu sajūtu izzināšanu, uzmanības pievēršanu.

Lielākā daļa esot izmēģinājuši gan cigaretes, gan alkoholu, gan veipošanu, gan elektroniskās cigaretes. Jaunieši apgalvo, ka ikdienā neko no tā visa nelietojot, taču interese ir bijusi. No ikdienas pieraduma viņus atturot sliktā pašsajūta, ko nācies piedzīvot ne vienam vien aptaujātajam skolēnam.

Tāpat skolēni neslēpa to, ko vēlas pateikt saviem vecākiem.

"Es raudu spilvenā…" stāsta kāda meitene.

"Man gribas izkliegties un kaut ko sadauzīt. Bieži aizcērtu durvis," tā cita meitene.

"Es noslēdzos sevī. Negribu runāt," atbild kāds puisis.

Reakcijas sekoja cita pēc citas. Sarunas noslēgumā jaunieši padalījās ar lūgumu vecākiem.

"Es gribētu, lai biežāk mamma painteresējas par to, kā man patiešām iet."

"Es gribētu, lai man uzreiz nebļauj virsū, ja esmu ko sadarījusi. Tāpēc jau mēs nestāstām visu, jo ir bailes. Domāju, ka vecākiem vajadzētu mēģināt saprast, kāpēc mēs esam kaut ko izdarījuši, nevis uzreiz sakliegt."

"Mani tracina, ka vecāki noliek priekšā likumus un baksta: redz, šitā nedrīkst, bet kā tad drīkst?"

Portāls arī informē, ka sociālo pedagoģi Viola Grīnbarte norāda, ka vecāku izteiktie vārdi jau bieži neko neizsaka. Iedarbīgāk uz bērnu apziņu nostrādā citu cilvēku negatīvā pieredze. Vardarbība un agresija izpaužas tikai tad, kad ir kādas problēmas. Problēmas tieši tam cilvēkam, kurš uzvedas agresīvi.

Avots: portāls liepajniekiem.lv

 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 23:31

Jaunākās diskusijas