Sieviete ar slimu bērnu Jelgavas slimnīcā pārdzīvo murgu mediķu attieksmes dēļ

tautaruna.lv 7.sep
 
Attēlam ir ilustratīva nozīme / Ģirts Ozoliņš/F64
Kāda sieviete soctīklos dalījusies ar negatīvu pieredzi, kad mediķu attieksmes dēļ viņas ģimene pārdzīvojusi satraucošu nakti.

Sieviete ierasktā stāsta: "Dēls gandrīz piecgadnieks 26.augusta vakarā ap 18.00 sāka sūdzēties par sāpēm vēderā- loģiska rīcība- jāved uz uzņemšanu- tur apskata vispārēji- nozīmē klizmu, palaiž mājās. Ja sāpes atkārtojas, jāmeklē ķirurgs.Ok, puika samērā jūtas labi! Manipulācija mājās tiek veikta, bērns ap 22.00 aizmieg! Un tomēr 2.30 naktī mostas ar lielām sāpēm, kas drīz vien pieaug jau līdz histēriskai bļaušanai! Zvanu ātrajai palīdzībai!"

Lai gan mediķi ieradušies operatīvi, attieksme bijusi nelaipna: "Bērns miegains, sabijies. Temperatūra nav. Mediķa jautājums- vai šis bija iemesls tik agri mūs saukt - saprasts - esmu pamodinājusi - nelaipnība! Bet tomēr - tas ir bērns! Jautājumu noignorēju un saku, ka savu bērnu pazīstu - tas nav nedz niķis, nedz tēlo!"

Tomēr lielāko šoku sievietei sagādājis mediķu lēmums vest bērnu uz Jelgavas slimnīcu: "Kapēc? Nav ne jausmas, jo neticu, ka viņi nezināja, ka Jelgavā nav bērnu ķirurga! Tukuma uzņemšanas izrakstā minēts - pie atkārtotām sāpēm jāgriežas pie ķirurga! Tā, tad kapēc tas tiek ignorēts!? Jelgavas uzņemšana neizpratnē, kapēc esam kur esam! Es esot varējusi iebilst- turpmāk zināšu!"

Sieviete lūgusi, lai bērnu pārved uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, taču Jelgavas slimnīcā atbildēts, ka tā nevar, jo jābūt slēdzienam: "Ok, tiekam Jelgavā pieaugušo ķirurģijas nodaļā! Māsiņa atsakās tik mazam likt katetru, tiek meklēts cits, kas to var izdarīt! Pieslēdz sistēmu. Ap -10.00 tiek veikta sonoskopija- divi triepieni sānu apvidū - teksts man nav laika - šodien esmu viena! Tiekot atpakaļ nodaļā, puikam sākas lēkmjveida sāpes! Temperatūra jau 38 grādi. Neviens nesaprot kapēc, bet netiek arī nekas darīts, lai to novērstu! Pretsāpju zāles dot nedrīkst!" Sieviete vērsusies pie ārsta un uzstājusi, ka bērns jāpārved uz Bērnu slimnīcu.

"Operatīvi 10 minūšu laikā bija pakaļ neatliekamie un ceļš ved uz Rīgu! Tiekam pēc 6 stundām operēti- slēdziens smags, bet stabils! Plīsusi aklā zarna ar smagu sastrutojumu zarnās!" baisos notikumus atklāj sieviete.

Nobeigumā viņa atklāj, ka, lai gan šobrīd "rūgtums ir norīts", šī pieredze ir "rūgta": "Nekas nevar būt svarīgāks par bērna veselību, bet šoreiz saku, mediķu nolaidības dēļ bij jāpiedzīvo šis murgs! [...] Labi, ka viss beidzās labi! Bet to, ko mūsu ģimene ir pārdzīvojusi nenovēlu nevienam! Viens nepareizs lēmums no mediķa noved pie šādām sekām! Ja viss būtu laicīgi saprasts un izdarīts, būtu mazāk stresa, sirmu matu un saldāks miegs!"

Ieraksts izpelnījies lielu uzmanību un cilvēki komentāros norāda, ka ar negatīvu pieredzi medicīnas jomā saskārušies arī paši. Jāatzīmē, ka arvien vairāk tiek ziņots par dažādām sūdzībām Latvijas medicīnas iestādēs, kad pacientus šokē medicīniskā personāla attieksme.

Komentē 14

 
Anonīms
 

Ja aklās zarnas piedēklis ir tikai iekaisuma sākumstadijā, tad USS tas nav redzams. Un pareizā taktika ir nogaidoša taktika. Bet, ja jau mamaņa ir tik uzstājīga, ka tulītēji jāved uz Rīgu, td lai ņem taksi un nekavējoties brauc (bērna veselība taču ir svarīgāka par bezmaksas ātrās palīdzības pakalpojumu !).

Pie tam arī Bērnu slimnīcā tikai pēc 6 stundām tika veikta operācija, kas pierāda tikai to, ka arī šie ārsti vēl nedaudz nogaidīja, lai pilnībā pārliecinātos par aklās zarnas piedēkļa iekaisumu (redzams USS).

7.septembris Atbildēt

Akste margot.Lai konstatetu aklas zarnas iekaisumu,janonem asins analize,kur uzradas leikocitu skaits+palpacija.Viss ir tik vienkarsi.Bet tagad ,,dakteri,,ir tik stulbi un slinki,ka grib izmantot tikai modernas tehnologijas,kas kludas un nezinosi ,,dakteri ,,nesajedz,kas tur paradas.Skumji.Un vel ka tada akste spej tik nepatiesus komentus rakstit,tas viss raksturo tagadejo,,dakteru-slakteru kliki.Tadus sodit un atnemt sertifikatu.

7.septembris Atbildēt

Tā jau pasen, kā izskatās, ka Latvijā būtu vajadzīgas mediķu paraugprāvas ar ripojošām galvām. Tautai jādod asinis padzert.

Kā allaž līdzīgos rakstos- nevaru neko spriest, kamēr savām acīm neredzu situāciju, vai, kā minimums, izmeklējumu pierakstus. Vienu gan labi atceros- apendicīta simptomātika ļoti bieži mēdz būt atipiska; it īpaši- bērniem. Tik vienkārši vis nebūs, kā Jūs tikko izteicāties, pāc kā spriežu, ka mediķe pati neesat. (Toties Jūsu spriedums par ārstiem gan bargs.)

Vienu gan atceros labi- Dievs nedod mediķiem sastapties ar slimo bērnu histēriskajiem vecākiem, kuri, vai nu zina medicīnu labāk par ārstiem, vai skatās uz pirkstiem ar gatavību atklāt n-tās nolaidības un rakstīt sūdzības. Labi, ka tādu nav daudz.

7.septembris Atbildēt

www.facebook.com/anita.groholska

Klasiska pensionāre, kas vazājas pie ģimenes ārsta un citiem jaukiem dakteriem, bojājot ar savām muļķībām viņu darba dienu.. Riebjas šitās "pārgudrās" vecenes !

7.septembris Atbildēt
esperanta > aris.liepins

Nevaru spriest, cik tagad ir vienkārši vai sarežģīti ārstiem noteikt precīzu diagnozi, taču atceros, kā apm.pirms 45 gadiem man skolā mācību stundas laikā pēkšņi vēderā sākās asu sāpju lēkme, skolotāja tūlīt izsauca uz klasi skolas medmāsu, kura, man pajautājot pāris jautājumus, izlēma, ka jāsauc "ātrie". Mani nekavējoties nogādāja vietējā mazpilsētas slimnīcā, kur uzreiz nokļuvu pie ķirurga, kas, atkal tikai pēc pāris jautājumiem un vēdera palpācijas, momentā lika medmāsai uztaisīt asins analīzes, bet rezultātus negaidot, jau deva rīkojumu sagatavot mani apendicīta operācijai. Pēc īsa brīža ķirurgs mani informēja, ka analīzes rāda, ka plīsis aklās zarnas piedēklis, tāpēc operācija ir neatliekama. Nebija toreiz nekādas sonoskopijas iespējas, nevajadzēja ārstam neko gaidīt vai nogaidīt, lai uzstādītu diagnozi, jo tolaik ārsts bija Ārsts nevis algas saņēmējs.

7.septembris Atbildēt
Aris Liepins > esperanta

Jebkurš mediķis labi zina, ka apendicīts ir ļoti viltīgs. Mediķu žargonā- vēdera dobuma hameleons. Biežāk simptomi ir tipiski- sāpju lokācija, asins aina, rektālā temperatūra un vēdera sienas reakcija. Tomēr bieži ir arī netipiski simptomi- piemēram, lēkmjveida sāpes, kuras var būt lokalizētas, piemēram, vēdera kreisajā, nevis labajā pusē, vai jebkur citur. Asins ainā izmaiņu var arī nebūt. Taisnās zarnas temperatūras- arī.

Vēl no ātrās palīdzības labi atceros ierasto principu- jebkuru akūtu vēdera sāpju gadījumā, ja apendikss nav operēts, pacientu mēdza stacionēt, lai nepalaistu garām apendicītu. (Kas, kā izskatās, tika darīts arī šai konkrētajā gadījumā.)

7.septembris Atbildēt
Dace Bērziņa > esperanta

Piekritīšu gan augstāk, gan zemāk Liepiņa kunga rakstītajam un vēl piebildīšu, ka agrāk apendix ņēma ārā, arī ja tas ne vienmēr bija iekaisis. Tagad ir zināms, ka dažreiz iekaisums šajā piedēklī, kas ir līdzvērtīgs aizdegunes un kakla limfmezglu iekaisumam, tikai atrodas vēdera dobumā, ne vienmēr uzreiz arī operē. Īpaši tas attiecas uz bērniem. Ja katreiz, kad bērnam būtu angīna rautu laukā mandeles, diez vai vecāki būtu priecīgi. Laiki un medicīna mainās.

Vēl piebildīšu - beidzot valstiskā līmenī ir skaļi pateikts, ka trūkst 1000 ārstu. Katrs ārsts tātad jau izpilda arī šī trūkstošā darbu, agri vai vēlu, bet pilda tā pienākumus. Noripos vēl kādas galvas, būs lielāks ārstu deficīts.

11.septembris Atbildēt

Sarkasms no manas puses.... Varbūt vispār vajadzētu likvidēt visas rajonu sl-cas un visus pacientus pa taisno vest uz Rīgas slimnīcām... Vai arī... ļaut apmirt reģionos visiem akūtajiem... Valstij taču būs lētāk, nekā maksāt pienācīgas algas mediķiem... Nevar prasīt kvalitatīvu un sirsnīgu ATTIEKSMI un ATBILDĪBU par darbu, no VIENALDZĪGIEM un PAVIRŠIEM mediķiem. Diemžēl Latvijā ar to nāksies saskarties arvien biežāk, jo mediķi ar pareizo attieksmi pret klientiem atrod darbu ārpus LV un saņem, gan materiālo kompensāciju, gan apkārtējo cieņu.

Maldīgi latviešiem cerēt, ka drīzumā uz LV ceļojošie ungāru, bulgāru uc.tautības ārstu attieksme un kvalifikācija būs labāka.

7.septembris Atbildēt

Kāpēc Jūs noliekat lauku reğionus ? Tur es jūtos vēl kaut cik droša . Par Rīgu paldied. Cik saprotu , Jums nav ar ko salīdzināt.

7.septembris Atbildēt

Ārstiem tagad tak interesē nauda un nekas cilvēcīgs,žēl ka maz ārstu ir palikuši ar teicienu,,ĀRSTS NO DIEVA!!!,,

7.septembris Atbildēt

Un atkal pie vainas ir piederīgie .? Līdz šim akūtus pacientus apkalpoja NMP un te pėkšņi - " lai ņem taksi ,un nekavējoties brauc." Tas taču bija bērniņš .Kur mūsu līdzjūtība pret otru cilvēku. Un vai tad apendicīta vienīgā diagnostikas metode ir USS ? Kurš jau pēc pāris stundām bija sastrutojis un plīsis ? Tāds bērns bija jānovēro mediķiem , nevis vecākiem jānervozē ,kuriem ar Hipokrāta zvērestu nav nekāda sakara. Ja reiz mēs esam izvēlējušies šo profesiju tad kāpēc mēs esam tik vienaldzīgi un pavirši pret otra cilvēka veselību un reizēm ,dzīvību?.( Protams ,ne visi. Ir jau arī tădi mediķi , kuri šajā darbā ir ar visu sirdi un dvēseli.)Nez kāpēc pēdējā laikā pārāk bieži gadăs dzirdēt par smagiem gadījumiem no pacientu puses ,kad mediķi ir neapmierināti, par traucēšanu nakts stundās, ar nepărdomātām skaļām replikām un paviršību pie izmeklējumiem, rupjībām ,komumikācijă . Un protams zinām , ka priekšniecība mūs aizstăvēs .

7.septembris Atbildēt

Tāpēc, ka par labiem ārstiem un labiem gadījumiem ļooooti reti kurš uzraksta, bet par slikto uzreiz pilns facebooks.

11.septembris Atbildēt

Jūs ironizejiet, bet es ar aklo zarnu esmu saskārusies pati, mani pat noņēma no vilciena ekskursijas laikā Krievijā. Man arī bija jau sastrutojis, jo nebija pirmā lēkme, un ķirurgs pateica, ka varēja viss beigties letāli. Tāpēc ironija ir nevietā.

7.septembris Atbildēt

Rūgtums nav jānorij, bet gan jāraksta oficiāla sūdzība, nevis soc tīklos, bet atbilstošajās institūcijās.

7.septembris Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 1:14

Jaunākās diskusijas