"Pērnruden, kad caurstaigāju Kaļķupes ielejas dabas lieguma stāvās nogāzes savās biologa darba gaitās, netīšām uzgāju aizdomīgu vietu mežā, kas stipri līdzinājās bērnībā krietni daudz redzētiem pilskalniem. No visām pusēm bezgala stāvas dabiskas nogāzes un kraujas augšpusē šaurākā vieta pārrakta ar acīmredzamu palielu valni, kurš gan meža tehnikas savulaik pabojāts. Šaubījos, jo pilskalniem raksturīgā uzbeduma gan nebija un plakuma daļa neparasti liela priekš iepriekš redzētiem pilskalniem. Turpat liegumā atrodas labi pazīstamais Puiškalna pilskalns, kur ar ģimeni ik rudeni tēva vadībā ap Mārtiņdienu brīvprātīgi talkojām, lai seno pilskalnu paglābtu no gaužas ieaugšanas krūmos. Tātad vieta visnotaļ saistoša bijusi aizlaiku iedzīvotājiem. Precīzi, kuriem gan nezinu teikt - kuršiem vai lībiešiem. Nopētīju visu labi LIDAR datos, piefiksēju koordinātes un nosūtīju ziņu pēc Artūra Tomsona ieteikuma Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldei. Drīz vien saņēmu atbildi, ka vieta tiks pārbaudīta pēc iespējas drīzākajā laikā. Par atradumu tālāk nedalījos, jo nebiju pārliecināta vai manas aizdomas ir pamatotas.
Šopavasar nedēļu atpakaļ saņēmu iepriecinošo ziņu, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārstāvis Juris Urtāns atradis laiku norādītās vietas pārbaudei un atzinis to kaut par neierasti lielu un, šķiet, īslaicīgi izmantotu, tomēr par pilskalnu esam. Vietai dots Kaļķu pilskalna vārds!
Man tas lieku reizi apliecina, cik neapzināti noderīgas var būt dažādas pieredzes. Ja bērnībā nebūtu gana daudz ar vecākiem ceļojusi pa Latviju un redzējusi dažādus pilskalnus, ja nebūtu tēva aizrautība savulaik Puiškalna apkārtni kopt un izzināt tā vēsturi, ja nebūtu darbs Vides risinājumu institūtā, kur acs piešauta pie spektrāliem un LIDAR (digitālajiem zemes virsmas modeļu) datiem, ja nebūtu rūpīgs piegājiens izlodāt darba gaitu ietvaros katru Kaļķupes ielejas paksi (ar trakoti stāvām un izlocītām gravām), tad diezvai man, veicot savas biotopu speciālista darba gaitas, rastos pamatotas aizdomas par negaidītu pilskalna jaunatklāšanu! Nu Ziemeļkurzemē par vienu pilskalnu vairāk, kuru nemaz ar' tik daudz nav, kā piemēram, Latgales pusē ir," gandarīta pētniece.
Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi. Tā bija novada centrālā vieta, kam bija ne tikai militāra un administratīva funkcija, bet arī ekonomiska un kultūras centra nozīme. Starp pilskalniem vietumis atradās arī signālkalniņi, kas kalpoja saziņai un brīdināšanai.
Praktiski visi viduslaiku cietokšņi Baltijā ir celti seno pilskalnu vietā, tāpēc latviešu valodā ar šo vārdu apzīmē gan pakalnus, kuros atradās seno Latvijas iedzīvotāju būvētās koka pilis, gan vēlākos viduslaiku mūra cietokšņus.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
samson
Šodien, 19:15
