Skarbs viedoklis par gadījumu, kad Ūdrīti "padzina" no kafejnīcas

tautaruna.lv 9.mai
 
Attēlam ir ilustratīva nozīme. / F64
Kāda Latvijas iedzīvotāja sociālajā tīklā Facebook dalījusies pārdomās par neseno gadījumu ar dziedātāju Rolandu Ūdri, kuram Ventspilī lika pamest kafejnīcu, jo viņš, būdams 1.grupas invalīds, neesot varējis "normāli" ēst.

Kā sociālajos tīklos rakstīja Ūdrīša sieva Ilona, Olimpiskais centrs Ventspils kafejnīcas darbiniece Rolanda asistentei palūdza aiziet ar Rolandu projām un nākt vēlāk ēst, jo drīz tur nākšot ēst sportisti-futbolisti, kam esot nepatīkams šis skats, kā Rolands ēd.

Šis gadījums kādai Latvija iedzīvotājai licis dalīties pārdomās. Viņa raksta, ka arī pati aprūpē bērnu ar smagu slimību un izprot situāciju, taču, no otras puses, sieviete raksta, ka arī viņai būtu nepatīkami skatīties, ja kafejnīcā kāds pie blakus galdiņa ēd "šmucīgi".

"Bet tagad iedomājaties skatu kādā publiskā vietā (piemēram kafejnīcā) - sēžu es ar savu bērnu (pusaudzi) pie galda un baroju ar karoti (jo viņš pats to nespēj izdarīt savas slimības dēļ), ēdiens krīt no mutes laukā, siekalas tek, reizēm arī ne visai patīkamas skaņas nāk no mūsu puses, un, pasarg die's, vēl pavems ar ... Ar kādu prieku jūs varēsiet turpināt savas pusdienas? Cik toleranti spēsiet būt pret invalīdu un mani?

Iespaidojos no kāda, šodien plaši medijos aizgājuša posta. Es esmu toleranta pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo pati audzinu pusaudzi, kuram ir ļoti smaga invaliditāte. Šoreiz gan stāsts bija par sabiedrībā visai zināmu cilvēku, un palasot komentārus, man reāli kļuva slikti. Slikti no tās lišķības un izlikšanās, ka visi tādi labi, un nevienu pilnīgi nemaz neuztrauktu pie blakus galdiņa sēdošais invalīds, kuram ēdot krīt no mutes ēdiens, kurš aizrijās ar to un klepo (ticiet, tas noteikti nav nemaz tik skaisti, neatkarīgi, vai tas notiek ar populāru cilvēku, vai parastu džeku no ielas).


Tātad lūk, neskatoties uz to, ka pašai mājās ir tāds cilvēciņš, arī man nav patīkami (oi, mans kuņģis vispār ir ļoti jutīgs pret jebkādu nepatīkamu skatu) ieturēt maltīti, ja blakus kādam ēdot krīt ēdiens no mutes. Jā, konkrētajā gadījumā, viesmīlei bija jāizskaidro situācija (ja tāda bija), taču mediji pārtvēra informāciju un sagrozīja to līdz pretīgumam - ''invalīds tika padzīts no kafejnīcas!!!'' Nevienu nekur nedzina, tikai palūdza atnākt citā laikā, kad būs mazāk cilvēku kafejnīcā. Un visi ''draudzīgi'' aprejot viesmīli, pucēja savus eņģeļa spārnus, jo, redz, mēs esam labie, un ar baudu varam turpināt ieturēt maltīti, mūs neuztrauc ne siekalaini invalīdi, ne arī viņa no mutes krītošais ēdiens, pie blakus galdiņa!!! Nu beidziet tak lišķot sev un citiem! Ja tas nebūtu sabiedrībā zināms cilvēks, visticamāk, ja šādu postu būtu ielicis onkulis Koļa, visi šķebinoties brēktu - fui, kā tā var!!!


Es neko negribu pārmest posta autoram, taču uzskatu ka abām pusēm jābūt saprotošām.


Reiz mani ar bērnu reāli palūdza pamest kādu ēdināšanas iestādi (ļoti populāru, starp citu), un tikai tāpēc, ka mans bērns skaļi smējās (nesiekalojās un nespļaudījās).Mēs vienkārši traucējām apmeklētājiem (tā to paskaidroja viesmīlis), lai gan neviens apmeklētājs neko neiebilda (lielākā daļa no tiem bija tūristi no citām valstīm). Toreiz mēs aizgājām un paēdām citā kafejnīcā, kur nevienam nebija iebildumu pret mana bērna smiešanos. Bet es nekad neeju sabiedriskā vietā, ja zinu, ka skats varētu būt nepatīkams citiem cilvēkiem (piemēram, man tak ir tiesības pabarot savu bērnu caur gastrostomu, nospļaujoties par citu vārgajiem kuņģiem).


Tātad, ko es gribu teikt - ne vienmēr viss ir tā kā izskatās no malas. Un nevajag pulēt savus nimbus un vicināt eņģeļu spārnus tikai tāpēc, ka gribas būt labākam. Pamēģiniet ar baudu paēst, sēžot blakus cilvēkam, kurš siekalojas, vai kuram no mutes krīt pussakošļāts ēdiens! Tas taču ir tik skaisti un estētiski, un kā tas rosina apetīti!!! Būsim godīgi viens pret otru, pret sevi .." teikts ierakstā.

Jāpiebilst, ka pirms trim gadiem janvārī mūziķis Rolands Balodis-Ūdris cieta satiksmes negadījumā, pēc kura viņš ir 1.grupas invalīds. Lai gan sabiedrība sniegusi finansiālu un morālu atbalstu gan mūziķim, kas tautā mīļi dēvēts par Ūdrīti, gan viņa ģimenei, joprojām abiem mīļotajiem, diemžēl, nākas sastapties ar reizēm absurdu sabiedrības locekļu rīcību.

Komentē 6

 
Anonīms
 

Ļoti patiesi aprakstīta situācija un parakstos zem katra autores vārda, bet vienai komentētāju daļai gribas tēlot tik ļoti saprotošus, tiem tā patīk noslienājošies "edēji " , ka var tikai apbrīnot to grafomānu divkosību! Nav arī saprotams, cik tai Ūdra sievai prāta, ja absolūti nerēķinās ar pārējo sabiedrības daļu!

9.maijs Atbildēt

Ari man pec saslimsanas ar vezi un sejas parezi biroja lika saprast, ka pie kopgalda neesmu velama. Edu sava kabineta, ta nav problema. Problema ir citur, jo situacija nestimule manu izveselosanos, iespeju izdzivot un atgriesanos sabiedriba... padomju laika mantojums laikam.

9.maijs Atbildēt

Līdz ko Jūs izejat ārā uz ielas no sava mājokļa Jums ir jābūt gataviem, ka uz ielas un citās sabiedriskās vietās sastapsiet invalīdu, ja nepatīk šādi skati tad neej uz šo restorānu un vispār kas tā pa modi blenzt uz citu cilvēku. Ja invalīds piemēram mētātos restorānā ar ēdienu tad saprotu, ka viņu var padzīt, bet ko blenzt uz šo cilvēku. Tu esi atnācis, droši vien ar kādu sev tuvu cilvēku, nu tad skaties uz viņu. Esmu bijusi ārzemēs tur nevienu invalīdi neizbrīna. Varbūt tomēr arī sāksim šos cilvēkus pieņemt un uzskatīt par sabiedrības daļu, jo tad kad Jūs ejat uz poda tas ir dabisks process, tāpat kā invadlīds, kurš siekalojas. Nu ja tev nav apetītes kaut ko tādu redzot, tad sēdi mājās un ēd kur neviens nesiekalojas.

10.maijs Atbildēt

Ja tu savas dabiskās vajadzības kārto publiski, piemēram, Vērmanes dārzā, tā ir tava problēma, bet invalīdam, kurš siekalojas un izspurkšķina ēdienu uz visām pusēm, gan vajadzētu sēdēt mājās un tur 'ēst ".... Neticu, ka ārzemēs šādi slienaini invalīdi tiek vadāti pa kafejnīcām, ja vien tam vedējam nav nodoma kafejnīcu novest līdz bankrotam!

10.maijs Atbildēt
Ilze Pindre > espats

tiek gan vadati pa restoraniem,pa veikaliem un pa ballitem,un neviens nebrinas un neskatas un nesausminas-,bet pienem.Vinus integre sabiedriba,kaut ari viens otrs ir tada pakape invalids ,ka vins pat nesaprot kur ir un kas notiek,bet vinus ved visur un vinus pienem,Tas nav nekas sausmigs...ja mes nepienemam ta ir musu problema..atpalikusi esam...

17.maijs Atbildēt

Jautājums jāuzdod ārstam rehabitologam- vai pašam pacientam ēšana sabiedriskā vietā ar patreizējo veselības stāvokli palīdz rehabilitēties vai tam īpašas nozīmes nav.

10.maijs Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 9:36

Jaunākās diskusijas