"Es zinu, kurš mūsu kāpņu telpā ieviesa skaisto trauku, pirmoreiz tur noliekot cidonijas. Sākumā tās tur stāvēja un šķita, ka tā arī paliks nepaņemtas. Tomēr lēnām mūsu desmit dzīvokļu iemītnieki pa dažām ņēma un vienu dienu to vairs nebija.
Trauks vienu vakaru bija tukšs un tad tur uzradās āboli. Tos ātri izķēra, jo bija tiešām saldi.
Pēc laika tur noliku sagrieztu ķirbi un vēlāk sasmaržoju, kā caur kāda kaimiņa durvīm ķirbju pankūku smarža kārdināja visu kāpņu telpu.
Tad mums bija gurķi, kaltēti āboli, atkal cidonijas un atkal āboli. Un nu saku bērniem - mēs esam sasnieguši citu līmeni. Trauks nekad nav tukšs. Šķiet, katrs, kurš paņem to, ko cits kaimiņš nolicis, ieliek kaut ko vietā. Arī no veikala nestus gardumus vai lentītes valsts svētkiem. Žurnālus, ko paši izlasījuši vai grāmatiņas, kas citam noder.
Šodien mums tur ir dažas pudeles ķiršu alus. No rīta iešu lūkot, vai kaimiņi to garšojuši.
Tāda satraucoša rotaļa - dalāmies ar to, kā katram pašam daudz. Un droši vien smaidām, kad ieraugām, ka atkal kas nolikts priekam.
Ziemassvētkos plānojam kopīgu ballīti. Tad arī paskatīsimies viens uz otru un pateiksim "paldies" par to, ka mums patīk dzīvot vienā mājā," raksta Linda.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
swerftghzgtf
Šodien, 2:13
