Sieviešu dienā latviete atklāj, ko tas nozīmē - iejusties vīriešu profesijā

Portāls nra.lv 8.mar
 
Publicitātes foto
Starptautiskajā sieviešu dienā jeb 8.martā starptautiskā autobusu operatora "Lux Express" vissievišķīgākā vadītāja Jūlija, kura ik dienu iepriecina maršruta Rīga-Tallina pasažierus, stāsta par to, kā tas ir pārstāvēt profesiju, ko tradicionāli pieņemts uzskatīt par "vīriešu lietu". Viņa norāda, ka galvenais ir drošība un pēc tam var domāt par emocijām un citām dzīves problēmām.
Neskatoties uz savu sievišķību, Jūlija virtuozi pārvalda lielo, vairākas tonnas smago spēkratu, palīdz “Lux Express” pasažieriem ar bagāžas iekraušanu un izkraušanu, kā arī vienmēr ir gatava sniegt pirmo palīdzību, ja tas nepieciešams. "Ja jūs mīlat ceļu un debesis, kā arī labprāt esat uz riteņiem, tad šī profesija ir pat ļoti piemērota. Un šajā gadījumā nav svarīgi, vai pie stūres sēž vīrietis vai sieviete!" saka Jūlija, bet atzīst, ka galvenais vadītāja darbā ir pasažieru drošība un rūpes par ikvienu.

Autobusa šoferim, pēc Jūlijas teiktā, jābūt drosmīgam un gatavam pieņemt ārkārtas lēmumus nekavējoties. Jāsaprot arī tas, ka var gadīties nepieciešamība sniegt pirmo palīdzību, kā arī jābūt spējīgam ātri reaģēt dažādās situācijās. "Tāpat jāspēj sazināties vairākās valodās, tostarp krievu un angļu" Jūlija uzskaita nepieciešamās “Lux Express” autobusa vadītāja prasmes.

Saskaņā ar viņas teikto, vadītājam vienmēr jāspēj ar pasažieriem komunicēt, lai kāda arī būtu situācija: "Kad dodamies ārpus apdzīvotām vietām, es visus piekodinu lietot drošības jostas, ar ko aprīkoti visi “Lux Express” autobusi, kā arī informēju par citām ērtībām, tostarp multimediju ierīcēm, karsto dzērienu automātu, rozetēm pie katra sēdekļu pāra. Vēl ziņoju, ka autobusā stingri aizliegts lietot alkoholu un smēķēt."

Jūlija par autobusa vadītāju strādā gandrīz divus gadus, sākotnēji izvēloties tālsatiksmes maršrutus, bet nu jau kļuvusi par starptautisko reisu šoferi “Lux Express” no Rīgas uz Tallinu, kā arī no Tallinas uz Sanktpēterburgu. "Pie stūres esmu jau ļoti sen. Kopš 16 gadu vecuma tētis vēlējās manī ieaudzināt šofera garu, jo bija tādi laiki, kad tēvi savā starpā lielījās, kura bērns prot vairāk. Savukārt 18 gados saņēmu B kategorijas vadītāja apliecību, bet tiesības vadīt autobusu ieguvu 2016. gadā - eksāmenus nokārtoju ar pirmo reizi bez jebkādām kļūdām, kas izdevās labā skolotāja dēļ,” saka Jūlija.

Sieviete arī uzsver, ka starptautisko autobusu vadītājam ļoti svarīgs ir radinieku un ģimenes locekļu atbalsts: "Mūsu darbs ir atbildīgs un ar augstu stresa pakāpi. Dažkārt tuviniekiem jāizprot, kā arī jāsamierinās ar dažkārt neērto darba grafiku - nākas agri celties, bet no reisa atgriežos vien vēlu vakarā. Radinieki un ģimene mani ļoti atbalsta, tāpēc varu veltīt sevi savam darbam.” Pēc Jūlijas sacītā, tēvs ir ļoti lepns par savu meitu, savukārt mamma joprojām uztver viņas darbu kā hobiju.

Atbildot uz jautājumu, ar kādām grūtībām nākas saskarties sievietei - vadītājai, Jūlija atzīst, ka pasažieri, protams, pievērš uzmanību tam, ka autobusu vada jauna un trausla daiļā dzimuma pārstāve. "Lielākā daļa autobusā iekāpj ar smaidu, uzdodot humoru pārpilnus jautājumus. Es bieži saņemu komplimentus, pozitīvu uzmanību un laba vēlējumus ceļā. Varu vien par to pasmaidīt un teikt paldies,” saka “Lux Express” vadītāja.

Tomēr daži pasažieri ir pakļauti aizspriedumiem un izrāda neuzticēšanos. "Sākumā jutos aizvainota, bet tagad esmu iemācījusies tam nepievērst uzmanību, jo man svarīgākais ir droši cilvēkus nogādāt galamērķī. Man ļoti patīk mans darbs un ar prieku gaidu katru nākamo reisu." saka Jūlija.

Komentē

 
Anonīms
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 16:18

Jaunākās diskusijas