Vairākas valstis, tostarp Vācija un Francija, ir nākušas klajā ar plāniem samazināt savu enerģijas patēriņu. Tiem būs "liela ietekme" uz patēriņa samazināšanu visā blokā, sacīja Antonīns Šapelots, NVO Enerģijas taupīšanas koalīcijas politikas vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka papildus tūlītējiem pasākumiem, kuru mērķis ir pārdzīvot ziemu, valdībām būs jāveic arī ilgāka termiņa pasākumi, piemēram, ēku atjaunošana, lai tās būtu energoefektīvākas, un pāreja uz zaļākām centrālapkures tehnoloģijām.
Francija jūlija vidū paziņoja par "enerģijas atturības" plānu. Lielākā daļa pasākumu joprojām ir projekta stadijā, un tos paredzēts iesniegt septembra beigās. Jau tika norādīts, ka ka valdības mērķis ir aizliegt veikaliem atstāt durvis vaļā, kamēr darbojas gaisa kondicionēšana un apkure. Kā arī vēlas aizliegt apgaismotās reklāmas visās pilsētās no pulksten 1:00 līdz 6:00. Nacionālās asamblejas viceprezidents Sebastjēns Čenu sacīja, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons varētu rādīt priekšzīmi un "darītu labi, ja sāktu pats, izslēdzot Elizejas apgaismojumu".
Spānija ir izvēlējusies radikālāku pieeju nekā citas ES valstis, šonedēļ izdodot dekrētu, kas liek uzņēmumiem ierobežot gaisa kondicionēšanu 27 grādu temperatūrā vasarā un sildīšanu līdz 19 grādiem šajā ziemā. Valdība arī lika veikaliem uzstādīt automātiskās slēdzenes, lai novērstu durvju atstāšanu vaļā, kamēr darbojas apkures sistēmas, un nodrošināt, lai veikalu fasādes būtu tumšas no pulksten 22:00.
Vācijai vēl nav saistoša plāna enerģijas patēriņa samazināšanai. Jūlija beigās tā izdeva virkni ieteikumu . Valdība aicināja sabiedriskās ēkas un biroju ēkas pārtraukt apsildīt "telpas, kurās cilvēki regulāri nepavada laiku", piemēram, gaiteņus un lielas zāles. Tā arī ieteica lielajām nozarēm īstenot enerģijas taupīšanas pasākumus, kas "ekonomiski atmaksājas divu gadu laikā". Lai atbalstītu mājsaimniecības enerģijas taupīšanā, Berlīne arī atbrīvojās no prasības īrniekiem uzturēt minimālo temperatūru dzīvokļos. Galvaspilsēta izslēdz prožektorus, kas izgaismo 200 tās vēsturiskās ēkas un pieminekļus
Itālijai plāns pagaidām nav. Neskatoties uz to, ka Itālija ir viena no ES valstīm, kas ir visvairāk atkarīga no Krievijas gāzes, valsts ekoloģiskās pārejas ministrs Roberto Cingolani pagājušajā nedēļā paziņoja , ka netiks veikti "drakoniski" pasākumi pieprasījuma samazināšanai. Taču jūlijā valdība paziņoja, ka izstrādā ārkārtas ietaupījumu plānu, kas varētu ietvert apkures ierobežošanu līdz 19 grādiem ziemā un dzesēšanu līdz 27 frādiem vasarā, ielu apgaismojuma samazināšanu naktī un veikalu priekšlaicīgu slēgšanu, liecina vietējie mediji.
Polija nav izveidojusi valsts plānu enerģijas taupīšanai. Tā kā Krievijas gāzes piegādes jau ir samazinājušās līdz nullei, lielākā daļa Polijas politisko debašu ir vērsta uz draudiem, ka draudēs ogļu deficīts. Premjerministrs Mateušs Moraveckis jūlijā aicināja poļus siltināt savas mājas pirms tā dēvētās “sarežģītās” apkures sezonas.
Čehijai pagaidām plāna nav. Pagājušajā mēnesī Čehijas tirdzniecības ministrija izdeva enerģijas taupīšanas "rokasgrāmatu", kas piedāvā bezmaksas konsultācijas par energoefektīvu renovāciju un padomus. Tiek ziņots , ka tiek gatavotas dažas izmaiņas noteikumos, tostarp oficiālās apkures sezonas saīsināšana, kas nosaka laika periodu, kurā ēkām jāpiegādā siltums. Čehija ir gandrīz pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes, lielākā daļa no tās nonāk rūpniecībā un aptuveni viena ceturtā daļa tiek izmantota mājsaimniecību apkurei.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
kartyalisa
Šodien, 7:16
