Lai gan teritorija ir slēgta un ir uzstādīta brīdinoša zīme, tāpat cilvēki to ignorē, lienot pa žogā izplēstu caurumu.
Noteikti daudzi rīdzinieki atceras, ka pirms pāris gadiem, kad galvaspilsētas mērs vēl bija Nils Ušakovs, vārti bijuši atvērti un varēja baudīt ziemas priekus. Patiesībā šādas aktivitātes nedrīkstēja notikt.
"Dreiliņkalns ir izveidots, rekultivējot iepriekš esošu izgāztuvi. Joprojām šai vietai ir potenciāli piesārņotas vietas statuss. Jo vairāk cilvēki pa kalnu staigātu, tad lielāka iespēja, ka piesārņojums, kas ir zem šī kalna, izlauztos ārā - gaisā vai nokļūtu gruntsūdeņos. Visticamāk, šis žogs vēl ilgi būs," skaidro Edīte Matuseviča, Rīgas domes pārstāve.
Valsts vides dienests pērnā gada pavasarī esot saskaņojis vides stāvokļa uzraudzības jeb monitoringa programmu rekultivētās izgāztuves teritorijā. Pašvaldībai šo uzraudzību ir pienākums nodrošināt turpmākos 15 gadus, vienlaikus par rezultātiem informējot Valsts vides dienestu.
Attiecībā uz teritorijas nožogošanu Valsts vides dienests nesaredz būtiskus šķēršļus žoga demontāžai, ja Rīgas domes spēj kā citādi nodrošināt monitoringa urbumu aizsardzību, kā arī nodrošināt, ka izveidotais segums un vides stāvokļa uzraudzības stacijas netiktu bojātas.
Šobrīd gan Rīgas dome neuzskata, ka žogs būtu jālikvidē.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
rondowarung
Šodien, 5:02
