Alita atceras, ka viss sācies ar kaķenes sliktu pašsajūtu un apetītes zudumu, tāpēc viņa nekavējoties devusies pie veterinārārsta Mazo Brāļu hospitālī Kalnciema ielā. Ārsts veicis pārbaudes un sācis ārstēšanu, lai gan diagnozes mainījušās gluži kā zeķes.
Alita stāsta, ka starp izvirzītajām diagnozēm bijis artrīts, pankreatīts, cukura diabēts, kaķim dotas dažādas zāles, lai gan īstas skaidrības, kas īsti kaiš, neesot bijis.
Kad šķitis, ka kaķenes veselība uzlabojas, sekojis smags kritiens atpakaļ. Lai gan kaķa ārstēšanā ieguldījusi ap 600 eiro, Alita bez vārda runas nolēma par sava mīļdzīvnieka dzīvību turpināt cīnīties. Pēdējā vizītē, kuras laikā dzīvnieka ārstēšanu uzņēmās Mikas veterinārārsta kolēģe viņa prombūtnes dēļ, injicēta “no-spa” vēdera labsajūtas uzlabošanai, taču strauji kļuvis sliktāk. Jau atbraucot mājās, Alita sadzirdējusi kaķa mokas un sapratusi - jāsteidzas atpakaļ uz klīniku.
Saimniece atceras, ka jau ceļā uz klīniku Mikas acis kļuvušas stiklainas, lūpas sausas un pati - kā lupatiņa. Glābt kaķenes dzīvību bijis par vēlu. Sieviete pārliecināta, ka zāles, ievadītas caur katetru, nav paspējušas atšķaidīties, izraisot smagas mokas, sāpes un radot spiedienu kaķa sirdij.
Mikas veterinārārsts Elvis Kondrāts Mazo Brāļu hospitālī piekrīt, ka kaķenes gadījums bijis ļoti sarežģīts, taču kļūdu pieļaušanu ārstniecības procesā noliedz. Viņaprāt, galvenais klupšanas akmens, kas traucējis glābt dzīvnieka dzīvību, bijis laika trūkums. Tas būtu devis iespēju veikt arvien jaunus izmeklējumus, lai precizētu diagnozes. Ārsts atzīst, ka pats “no-spa” medikamenta ievadīšanu vēnā caur katetru neveic, bet par savu kolēģu rīcību atbildēt nevarot.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Davis Berzins
Vakar, 23:10
