Janas bērnam skolā, iesitot ar pudeli pa galvu, nodarīti miesas bojājumi.
"Bērns man zvanīja. Viņam bija telefons. Raudāja un prasīja, vai varu viņu izņemt no skolas. Teica, ka griežas galva. Sazinājos ar skolotāju, prasot - kas noticis? Skolotāja pateica, ka viss kārtībā, bet, ja vēlos, varu izņemt bērnu. Skolotāja vispār neuzskatīja, ka kaut kas noticis. Viņa neizsauca “ātro palīdzību” un nepasauca medmāsu."
Sitiens pa galvu noticis, dauzoties starpbrīdī. Ierodoties pēc bērna, abi devās mājās. “Ticēju skolotājas vārdiem, tāpēc likās, ka viņam viss ir kārtībā. Varbūt biju naiva uzticoties. Varbūt vajadzēja uzreiz vest pie ārsta,” teica Jana.
Vēlāk bērnam sametās slikta dūša, pēc kā atvasi nogādāja slimnīcā, kur konstatēja smadzeņu satricinājumu, stāstīja Jana. Pēcāk māte ieradās skolā uz sarunu ar mācību iestādes pārstāvjiem un otra bērna vecākiem. Jana neguva pārliecību, ka mācību iestādē notikušo uztver pietiekami nopietni.
Jana pauda neizpratni par otra bērna vecāku reakciju. Viņi neuzņēmās atbildību un nepiekrita apmaksāt ārstēšanās izdevumus, apgalvoja cietušā bērna māte. “Nejutās vainīgi un negribēja palīdzēt. Nejutās vainīgi, ka ciešam,” pauda Jana.
Rēzeknes 5. pamatskolā noraidīja Janas pārmetumus.
"Bija klases audzinātāja, sociālais pedagogs, saucām vecākus, notika pārrunas ar iesaistītajiem bērniem un klasē. Atbalsta personāls piedāvā klases audzinātājiem stundās veikt nodarbības par ņirgāšanos, vardarbību. Skolā skolotāji dežurē starpbrīžos. Protams, konflikti ir skolā, tie pastāvēs, bet no mums, pieaugušajiem, ir atkarīgs, cik ātri un efektīvi risināsim. Mēs to risinām un informējam vecākus."
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
V ilis Gutmanis
Šodien, 7:12
