Šie solījumi gan ir tukša skaņa ādažniekiem, kuri dzīvo īpašumos Nūrnieku ielā, kas atrodas aptuveni kilometra attālumā augšup pa straumi. Pēdējos gados (pēc kanāla atjaunošanas) Nūrnieku ielas iedzīvotāju īpašumi applūduši vairākkārt, tostarp šā gada janvārī. Nodarīti zaudējumi.
“Otro gadu pēc kārtas tas [solījums] nestrādā. Man šogad noslīka trīs mašīnas,” stāsta Nūrnieku ielas iedzīvotājs Nils.
"Mēs netiekam uz darbu. Braucu uz darbu, piebraucu pie ceļa gala un viss, braucu atpakaļ. Zvanu uz darbu, ka netiekam. Labi, ka man ir tāds darbs, kur varu sarunāt un palikt mājās. Bet, ja cilvēks strādā par ārstu, ko tālāk?" jautā Ināra.
VSIA “Meliorprojekts” pārstāvis Agris Teivens, konkrētā kanāla pārbūves projekta vadītājs, raidījumam norāda, ka kanāls pilda savu funkciju. Tas ir kā notekgrāvis, kurā novada ūdeni no kanālam piegulošajām teritorijām, tai skaitā, kur ir jauna apbūve, un tam nav jāsavāc Gaujas ūdens, kad upē ūdenslīmenis ceļas, norāda Teivens. Tieši otrādi - Gaujā, ceļoties ūdenslīmenim, slūžas tiek aizvērtas, tādējādi novēršot kanālam piegulošo teritoriju applūšanu.
Lai pasargātu īpašumus Nūrnieku ielā no applūšanas, iedzīvotāji jau 2021. gadā, pēc vienas no applūšanas reizēm, pieprasīja pašvaldībai izbūvēt aizsargvalni. Vietvara uzbēra salīdzinoši nelielu uzbērumu, kas izrādījās neefektīvs risinājums: šā gada sākumā no Gaujas krastiem iznākušais ūdens to iznīcināja - īpašumi applūda. Iedzīvotāji aizvien gaida, kad vietvara izbūvēs pamatīgu dambi.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.