"Publisks fuij!"; sašutums, kāpēc slimnīcas mēdz neļaut atvadīties no mirstošiem tuviniekiem

tautaruna.lv 23.novembris, 18:30
 
Pixabay
"Atkal publisks fuij. Tuvinieku nelaiž pie mirstoša pacienta nedēļas nogalē. Kāpēc ir jālūdzas vai jāpieprasa, lai tuviniekus ielaiž, kāpēc apsargs drīkst izrādīt savu varu? Pacients ir viens un mirst, ārstēšana nav iespējama. Kad vēl, ja ne tagad tuviniekiem būtu jābūt līdzās!" savu sāpi vietnē "Twitter" izsaka Madara. Kā liecina komentāri, šāda situācija nav rets izņēmums. 

Reinis: Pacientu apmeklēšanas noteikumus pamatīgi ir izmainījusi Covid pandēmija, kura atgādināšu, ka nav beigusies. Papildus tam, vienā no slimnīcām kurā esmu strādājis, nosacījums bija, ka uz vietas obligāti jābūt ārstējošam ārstam.

Madara: Pandēmija vai nē,darbinieki paši maskas vai respiratoru nelieto,daļa nav revakcinējušies un tie visi kopumā man skan kā ērti iemesli ierobežot pacienta tiesības. Tuvinieks,kurš atvadās no mirstoša pacienta ar respiratoru nevienu citu neapdraud vairāk kā vidējs darbinieks slimnīcā

Daina: Un 2022. g. martā - slimnīca man ~10 dienas meloja, kā barojot mammu ar Nutridrinkiem, ko viņai savedu. Mani klāt nepielaida, kaut gan man bija FFP2, bet medmāsām papīra maska uz zoda. Mamma nomira, man atvadīties neļāva. Izsniedza somu ar drēbēm, kurā bija arī visi tie..

Ilze: Daļēji problēmas pamatā arī tas, ka brīvdienās slimnīcās īsti nav personāla. Kāds jau it kā dežūrā skaitās kā dežūrārsts, bet, vai reāli nodaļā viņš ir, tas ir jautājums. Attiecīgi nav kam šādus jautājumus risināt un izdniegt atļauju apmeklēt tuvinieku.

Linda: Pirms pusotra gada mana mamma tieši tā arī nomira - slimnīcā, viena pati. Ar biju gatava darīt jebko, lai būtu pie viņas. Veselu nedēļu sarunas tikai ar māsiņām, dakteri! Nekā! Tas ir drausmīgi gan aizgājējam, gan mums - tiem, kas paliek! Lai cik stipri un visuvaroši mēs būtu.

Iniveta: Tieši tas pats, tikai aprūpes namā pirms 2,5 gadiem. Mamma ļoti prasīja kādu kārumu, bet pat to neatļāva nodot. Mamma aizgāja domādama, ka ir manis pamesta un nemīlēta.

Zelma: Pirms diviem gadiem biju gatava veikt visus iespējamos testus, lai tiktu atvadīties no tēta. Pēdējās dienas ar viņu nebija iespējams sazināties pat telefoniski, jo vairs nerunāja. Tā arī nomira viens. Pēc tam nebija spēka cīnīties un meklēt slimnīcā nozaudētās drēbes/pasi. Skumji

Šupole: Paldies, ka tiek pacelts šis jautājums. Jo šis ir necilvēcīgi un briesmīgi. Cilvēkam nav jāmirst vienam slimnīcā. Tuviniekiem ir tiesības būt blakus un atvadīties. Kārtējais stāsts par nesakārtotu likumdošanu un cilvēcības trūkumu.

Liene: Diemžēl arī tādā pašā situācijā nonācu - nedēļas nogale, mirstoša mamma, bet lēmumu varēja pieņemt tikai nodaļas ārsts,kura tur nebija, jo ir nedēļas nogale. Tas notika februārī, jā, covid ierobežojumu, bet tas neattaisno.Šobrīd varu tikai nožēlot, ka nebiju uzstājīgāka.

Dina: Mana māte arī slimnīcā aizgāja viena, vēl tagad šim netieku pāri, visu laiku domāju, ko vēl varēju izdarīt, kā tikt klāt, bet nevarēju. Atvadīties ir tik ļoti svarīgi gan aizgājējam, gan palicējiem, kā pret to var izturēties tik vienaldzīgi...

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram kanālā.

 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Vakar, 23:31

Jaunākās diskusijas