Siguldā sieviete pamana panikā esošu bērnu; meitenes sacītais šokē

"Situācija, pārdomas, kas man neliek mieru vēl šodien…

Kopā ar meitu devāmies uz kino. Lēnām ripinoties pa t/c “Šokolāde” stāvlaukumu un meklējot vietu, kur noparkoties, pamanīju pie t/c ieejas meiteni, kas skraidīja šurpu-turpu, gandrīz izskrienot priekšā stāvlaukumā braucošajām mašīnām. Pie sevis nodomāju - dulls skuķis, nez, kur ir viņas vecāki.

Piegājām pie meitenes un jautāju: “Kas noticis? Varu tev kā palīdzēt?”

Meitene raudāja tiiik ļoti, ka no visa viņas teiktā sapratu, ka viņa ir “atstāta”(!).

Centos viņu nomierināt un tomēr izdevās noskaidrot, ka viņa ir braukusi skolas ekskursijā ar lielu, divstāvīgu autobusu dzeltenīgā krāsā, ka viņa ir no Lubānas vidusskolas, ka telefons viņai ir autobusā, ka autobuss ir aizbraucis bez viņas.

Vecāku telefona numurus meitene nezina, māsas (kas ir autobusā) telefona numuru viņa neatceras, skolotājas telefona numuru arī nezina…

Paldies Dievam, ka zina savu numuru!

Zvanu uz viņas numuru cerībā, ka kāds sadzirdēs un pacels, vai vismaz tādā veidā pamanīs, ka viņas nav autobusā…

Iet laiks un situācija nemainās.

Sameklēju Lubānas vidusskolas kontakttālruni, zvanu, bet nav atbildes… protams, jo ir jau gandrīz seši vakarā…

Zvanu paziņai polcijā lūgt padomu. Viņa iesaka zvanīt Pašvaldības policijai. Tā arī daru, izstāstu situāciju, vīrietis laipni uzklausa un apsola, ka tūlīt būšot klāt.

Kamēr gaidam, runājos ar meiteni, mierinu, ka viss būs labi un kopā mēs visu atrisināsim, ka viņa tiks mājās…

Brauc garām viens autobuss, vēl cits autobuss, bet neviens neesot īstais…

Pēkšņi meitene iesaucas “Rekur ir!” un skrien (neskatoties apkārt) autobusa virzienā. Autobuss brauc pa Pleskavas šoseju virzienā uz Rīgu, apstājās pie luksafora ar ieslēgtu labo pagriezienu. Knapi noķēru meiteni, sakot, lai pagaida, ka autobuss piebrauks tuvāk un apstāsies. Meitene trīc pie visām miesām, māj autobusam, satraucas, ka autobuss atkal aizbrauks bez viņas - kur viņš brauc, kāpēc neapstājas?

Beidzot autobuss ir apstājies t/c aizmugurē, meitene skriešus dodas uz autobusu. Es sekoju, lai pārliecinātos, ka viss beidzas labi.

sadzirdu tik dažas frāzes - Kur tu biji? Kur tev bija jābūt? (Nopietni?)

Šajā brīdī ar ieslēgtām bākugunīm tuvojas pašvaldības policijas auto.

Sieviete, to pamanot, diezgan brutāli sagrāba meiteni aiz rokas un pavēlēja kāpt autobusā piebilstot, ka tā tik vēl trūka! Abas iekāpj autobusā un autobuss dodas prom. Aprunājos ar policistiem, parādot, ka lūk autobuss ar meiteni dodas prom, un it kā viss ir kārtībā. Kopā ar meitu devāmies uz kino, bet no filmas uztvēru maz, jo manu prātu bija aizņēmusi nupat piedzīvotā situācija…

Manas pārdomas/analīze -

Tad, kad jūs bērnam iedodat lietošanā jau pirmo mobilo tālruni, nu pastāstiet, ka telefonas nav tikai tiktokiem, snapčatiem un tamlīdzīgām lietām, bet primāri - saziņai, lai bērns, būdams viens, ņem līdzi savu tālruni, nevis atstāj autobusā…

Nu pievēršat uzmanību, lai bērns iemācās no galvas vecāku tālruņu numurus, lai jebkurā situācijā bērns ar jums var sazināties!

Neesat tik vienaldzīgi pret apkārtējiem! Es varu tikai aptuveni nojaust, ko tajā situācijā pārdzīvoja mazās meitenes sirsniņa.

Gadās visādi, bet… atvēliet tās pāris minūtes, lai pēc saraksta un acu kontakta pārbaudītu, vai tiešām autobusā ir visi jums uzticētie bērni.

Meitenei droši vien ir mācība, paliekoša pieredze uz mūžu. Ceru, ka meitenei viss ir labi…

Ceru, ka iekāpjot autobusā pie skolas biedriem, meitene varēja justies atvieglota, ka skolotāja neizgāza savu stresu uz viņu.

Bet tas jau ir cits stāsts," vietnē "Facebook" raksta Solvita.

Lūbānas vidusskola savā mājas lapā raksta: "8.oktobrī sociālajā vietnē Facebook S. Dreimanes ievietotā informācija un pārdomas par pie veikala “Šokolāde” Siguldā ekskursijas laikā nejauši uz īsu brīdi atstāto skolēnu, sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi. Lubānas vidusskola informē, ka situācija ir apzināta un noskaidrota, pamatojoties uz tajā iesaistīto personu sniegto informāciju.Skolas administrācija izvērtēja pedagoga atbildību.

Paldies cilvēkiem par sniegto atbalstu mūsu skolēnam un nepalikšanu vienaldzīgiem pret situāciju pie veikala."