"Apraudājos lasot". Kādā valstī dzīvojam?

"Piebraucu šodien pie Rimi lielveikala, noparkoju auto. Tikmēr pie manis ir piesteidzies tantuks ar 3 pļavas ziedu pušķīšiem. "Lūdzu, nopērciet no manis vienu!" Man galīgi šobrīd nevajag puķes. Es steidzos savās darīšanās. Nopētu tantuku un pieklājigi tomēr uzprasu cik maksā? Divi eiro. Un tantuks vēlreiz: "Nu, lūdzu, lūdzu, nopērciet."

Dodu 10 eiro un nosaku, ka ņemšu tikai vienu, atlikumu nevajag. Tante pa visām varītēm dod man tos 3 pušķīšus un saka: ejam samainīt naudiņu, lai viņa var atdot atlikumu man. Stingri saku - nē. Es tomēr darbspējīgā vecumā nopelnīšu! Vārds pa vārdam un nonākam līdz tam, ka viņa grib ēst, nekas daudz nesanākot, jo ļoti dārgi jāmaksā pa dzīvokli.

Saku tantukam stāvi! Es tulīt būšu atpakaļ, kas ir tas, kas jums viss vairāk kārojas? … nedaudz patielējas, bet atbilde šokē pāris šķēles maizīti!!!! MAIZĪTI !!!?

Jožu uz veikalu, nopērku pilnu maisiņu: gan maizīti, gan sviestu, sieriņu, desu utt.

Iznāku ārā, tantuks stāv nodurtu galvu un negrib ņemt visu maisiņu, paņemšot tik pāris šķēles… tad dod man tos 10 eiro atpakaļ, tā mēs abas notielējāmies, beigās man paliek visas puķītes viņai maisiņš ar produktiem un naudiņa.

Nu tas mani aizķer viss vairāk …. Nav ko ēst!!!

Un kārums ir Maizīte nevis , šokolāde vai saldējums.

Kapēc es šo visu rakstu??? nevis lai nospodrinātu savu spalvu kāda es laba un re cik cēli rīkojos, bet tapēc , lai ikviens no mums aizdomātos ikdienā, ka kādam iet grūtāk , nepalieciet vienaldzīgi…. Ja ir iespēja nopērciet to puķu pušķīti pie tantuka tirdziņā, ceļa malā, nevis lielveikalā… saskatam iespēju kur mēs varam palīdzēt kādam , kam iet šobrīd sliktāk kā mums. Bail iedomāties, kas būs tai šajā ziemā ar šo cenu kāpumu.

Es nevaru mainīt valsts politiku, cenu kāpumu, inflāciju, es varu mainīt tikai sevi un savu attieksmi un darbības….

Neesiet vienaldzīgi…

Bet vārdi "gribu pāris šķēles maizīti"… man ilgi griezīsies ausī!!"