"Mums sistēma atņēma Mārīti. Divas reizes"; skaudrs stāsts par ārkārtējās situācijas sekām

Mārīti pirms vairāk nekā četriem gadiem "Tartei" - tobrīd nesen izveidotam uzņēmumam - "ieskapēja" par praktikantu.

"Tieši tik vienkārši. Pazvanīja un teica, ka ir praktikants - konditors, un jautāja, vai mēs viņu ņemsim. Mēs, vēl tikko sākušas "Tartes" gaitas, šajā sfērā vēl pilnīgi iesācēji, piekritām, jo katras rokas būs palīdzīgas, turklāt praktikants, kurš izmācījies konditorejas kursu. Un tad vienā super aktīvā rītā man virtuves durvīs stāvēja sieviete ar milzīgu smaidu, sanitāro grāmatiņu rokās un nedaudz ar bērna aizrautību sacīja: "Labdien! Es te tagad pie jums strādāšu!"," atceras Zane.

To, ka kaut kas īsti nav kārtībā, varējis nojaust jau uzreiz, bet tikai ar laiku "Tartes" darbinieki sapratuši, ka konditors praktikants, kas viņiem atsūtīts, nav ne tuvu bijis reālām konditoru apmācībām. Kad Zane zvanījusi uz sociālo centru, viņai neko skaidri neatbildēja, tikai pateica, ka esot labs cilvēks.

"Lēnām, no dienas dienā, mēs caur reālu pieredzi sapratām, ko Mārīte var un ko nevar, kas viņu satrauc un kas viņai patīk. To trīs mēnešu laikā nolēmām, ka gribam viņai dot iespēju arī strādāt tālāk par trauku mazgātāju. Likās, ka tā mēs varam dot iespēju cilvēkam, kam tas ir svarīgi un vajadzīgs. Un Mārīte mūs padarīja arī nedaudz par labākiem cilvēkiem. Vismaz es to tā izjutu.Turklāt, neviens tik ļoti nemīlēja savu darbu, kā Mārīte. Un arī mūs!, "raksta Zane.

Un tad pienākusi diena, kad Latvijā pirmo reizi Covid-19 dēļ izsludināja ārkārtējo situāciju. " Vienā dienā mūsu Mārīti vairs no sociālā centra neizlaida. Protams, tas viss šķita loģiski un kā pagaidu risinājums vispareizākais. Mēs pārorganizējām darbus, pielāgojāmies un mierinājām Mārīti, ka tas būs uz laiku un pēc tam viņa varēs atkal nākt uz darbiņu. Tad pienāca vakcinācija, ārkārtas situācija jau atcelta, bet Mārīti nekur nelaiž. Tās esot rūpes par drošību. Mārīte stāstīja, ka strādājot sociālajā centrā. Priecājās, ka var būt noderīga un gaida, kad varēs tikt uz "Tarti". Visi mani zvani uz sociālo centru atdūrās pret Covid-19 situāciju, drošību un vēl pret nez cik attaisnojumiem. Teica, laidiet Mārīti vaļā no darba un miers," stāsta Zane.

Septembrī Zanes mērs bija pilns. Viņa nespēja samierināties ar situāciju, ka cilvēkus mēnešus tur izolācijā, attaisnojoties ar situāciju, kas ir mainījusies. Uz visiem viņas zvaniem tika atbildēts - tāds ir rīkojums no augšas.

Pateicoties Zanes un viņas draugu neatlaidībai, pēc vairāku dienu skaidrošanas, jautāšanas un pārliecināšanas izdevās izcīnīt atļauju Mārītei atgriezties darbā "Tartē". Izrādādījās, šādai neļaušanai strādāt nemaz nav bijis pamata.

"Viņa atgriezās darbā manā dzimšanas dienā. Tie bija reāli svētki. Jēziņ, cik mēs bijām priecīgas! Mūsu Mārīte bija atpakaļ. Bet, lai tas notiktu, tas prasīja daudz spēka, neatlaidības un uzstājības. Kāpēc es to šodien rakstu? Mūsu prieks bija īss. Tikai 20 dienas. Jo no nākamās dienas Mārītei neļaus nākt uz darbu. Ārkārtas situācija. Un man ir loti skumji - cik gan ļoti šie cilvēki ir atkarīgi no sistēmas. Mums visām šī ir ļoti skumja ziņa, jo skaidrs, ka šos cilvēkus atkal izolēs uz mēnešiem. Ārkārtas situāciju atcels un turpinās izolēt. Inerces un ērtības labad. Jā, zinu, ir jārūpējas par drošību. Bet šīs nav rūpes par drošību. Šī ir vienkārši izolēšana. Un nākamreiz, kad "Tarte" tiks daudzināta kā labais piemērs, ka mēs nodarbinām cilvēkus ar invaliditāti, es izstāstīšu to otru pusi- kādas mums ir cīņas jāizcīna pret ierēdniecisko sistēmu," raksta Zane.