Māte, kura dēls cieta negadījumā: Viņš dzer zāles, kas neļauj pa naktīm sapņot

“Viņš neatcerējās to. Vienīgi zīmēja. Lokomotīvi, to daļu, kura viņu notrieca,” saka avārijā cietušā dēla mamma Irīna.

Kopš traģiskā atgadījuma Viktors dzer zāles, kas neļauj pa naktīm sapņot. Jo katru nakti viņam nāktos atkal un atkal piedzīvot dzīves drausmīgāko dienu mūžā.

2008. gada janvārī, dienas vidū, Viktors devās pāri dzelzceļa sliedēm, - pie draudzenes. Austiņās skanēja skaļa rokmūzika. Lokomotīve viņu aizķēra, visticamāk, aiz mugursomas, kad puisis jau teju bija pāreju šķērsojis. Smags kritiens, un reanimācija. Ļoti smags un garš atlabšanas ceļš.

“Ārsti malači! Iemācījās staigāt, ēst, runāt. Tādu galdiņu vīrs uztaisīja, liku, lai ēd. Kā mazam bērnam! Un dakteris gāja, priecājās. Viņš pats ēd! Tikām cauri bez operācijas,” stāsta Irīna. Ārsti gan brīdināja - dēls vairs nekad nebūs tāds kā agrāk. Māte neticēja, bet viņiem izrādījās taisnība. Agresijas lēkmes, straujas rakstura izmaiņas. Tāda ir realitāte, ar kuru jāsadzīvo.

“Ārsti teica - tur viss ir atsists. Bet mēs ceram, spiežam, visu ko darām, lai iet uz priekšu. Viņam negribās neko darīt. Caur skandāliem ejam. Mēs novecojam, man paliek tikai meita… gribās, lai viņš pats strādātu…Nu, kā bērns! Viņām šogad paliek 29 gadi. Brīžiem, viņš var runāt, kā padzīvojis 40 gadus vecs cilvēks, vīrietis. Brīžiem - piecgadīgs puika,” bilst Irīna.

“Es pat pati vainīga esmu, ka neiedomājos - vajag ar viņu izrunāt. Kā varēju zināt, ka tas notiks! Neviens neiedomājas, ka tas varētu ar tavu bērnu notikt. Mēs visi esam darbos. Nauda, darbs, nauda, atpūsties. Bērni dzīvo savā nodabā, īpaši padsmitgadnieki,” saka Irīna.

Šogad uz dzelzceļa sliedēm šogad pirmajos sešos mēnešos notikuši 10 negadījumi, no kuriem pieci ir ar letālām sekām.