"Paldies Sargeņģelim, nosargāja!"; velosipēdists dalās ar pamācošu pieredzi

Lelde Veinberga 14.mar
 
Pixabay
Gājēji un velosipēdisti ir neaizsargātākie satiksmes dalībnieki, kuri bieži vien satiksmes negadījumos cieš vissmagāk. Lai arī arī neaizsargātie, arī viņiem ir savas tiesības un priekšroka uz ceļa, ko, diemžēl, autovadītāji ne vienmēr ievēro. Ar šādu pieredzi dalījies velosipēdists Rihards.

"Braucu uz veikalu ar riteni un atpakaļceļā mani notrieca mašīna. Satiksmes noteikumus ievēroju, veste bija, iela apgaismota. Nāca mašīna un uznāca virsū. Es braucu pa galveno ceļu, mašīna grieza no sāna. Domāju piebremzēs, nepiebremzēja. Lidoju, nokritu uz sāna, ar vaigu pret asfaltu. Cēlos un piecēlos. Satriekta roka, bet lauzta nav. Mugura nedaudz jocīga, bet arī, cerams, būs labi. Galva nedaudz dulla, bet arī jācer, ka nebūs satricinājums. Virs labējās uzacs hematoma. Ritens čupā, bet ne tik ļoti.

Uzbraucēja apstājās, izleca ārā, uztraucās, atvainojās. Ielādēja riteni aizmugurē, atveda līdz mājām. Visu ceļu čivināja, lai nomainu vesti, ka nevarot redzēt. Nu tā man tā policistu dāvinātā, dzeltenā veste, viss oki doki.

Iela arī gaiša, laternu stabi, viss, ciema pats centrs. Vienkārši vajag braukt uzmanīgāk, skatīties uz ceļu, nevis domāt par rūpēm, raizēm vai tieši otrādi, par priekiem. Paldies Sargeņģelim, nosargāja. Pie veikala, kāpjot uz riteņa, negribēju vilkt cimdus, silts, bet tad tomēr uzvilku. Iekšējā balss teica, a ja nu nokritīsi? Sabrāzīsi! Uzvilku. Pēc pāris minūtēm, vuala. Nebūtu cimda, roka būtu reāli lupatās. Lidojums bija īss, visa dzīve gar acīm nenozibeja.

Ko no tā secināt tīri praktiski. Neuzticeties galvenajam ceļam un satiksmes noteikumiem, vienmēr tādās situācijās pašam apstāties uz palaist citus pa priekšu, cilvēki tagad ir aptaurēti, neredz pat paši savas rokas, kur nu vēl tik mazus objektus, kā es," aicina Rihards.

Ceļu satiksmes noteikumi īpašu uzmanību pievērš mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Noteikumi paredz, ka velobraucējiem ir jāpārvietojas pa tiem paredzēto infrastruktūru, bet, ja tādas nav, tad pa brauktuvi vai izņēmuma gadījumā - pa ietvi, kur priekšroka dodama gājējiem. Izņēmuma gadījumi: remonts, laika apstākļi, pārlieku intensīva satiksme, šaura, bīstama brauktuve, u.c.

Diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamības redzamības apstākļos velobraucējam jābūt aprīkotam ar gaismu atstarojošiem elementiem, kā arī iedegtiem gaismas lukturīšiem - priekšā jādeg baltam gaismas lukturim, aizmugurē - sarkanam. Ieteicams, lai mugurā būtu spilgtas krāsas apģērbs ar gaismu atstarojošiem elementiem (līdz 12 gadiem arī ķivere ir obligāta). Velobraucējam satiksmē gan dienā, gan naktī ir jābūt labi redzamam. Redzamību nodrošina atstarotāji, lukturi (tumsā), ja to nav - veste ir obligāta. Svarīga detaļa: zvaniņš vai klaksons.

Komentē 4

 
Anonīms
 

Pavisam nopietni šoreiz. Vispār vajadzētu ieviest CSN punktu ar obligātu prasību velosipēdus aprīkot ar atpakaļskata spoguļiem, vismaz pie kreisās rokas.

15.marts Atbildēt

nav ar velosipēdu jābraukā pa naktīm

15.marts Atbildēt

Nu gan labs padoms!!! Manā gadījumā braucu Rīgā pa Kr.Barona ielas velojoslu plkst.15.00. Šķērsojot Artilērijas ielu, man uzbrauca mašīna, kura šķērsoja Barona ielu un ceļu man nedeva. Vai man, braucot pa galveno ielu, jāapstājas pie katras vārtu rūmes?

16.marts Atbildēt

Jāsauc bija policija obligāti!

16.marts Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 7:22

Jaunākās diskusijas