Skarbi: medmāsa Latvijā atklāj, kāpēc pametusi darbu medicīnas nozarē

tautaruna.lv 7.nov
 
Kaspars Krafts/F64 Photo Agency
Dienā, kad pie Saeimas ēkas pulcējas vairāki desmiti mediķu, sociālajos tīklos atrodams ne viens vien viedoklis par skarbo medicīnas nozares realitāti. Mūsu uzmanību īpaši piesaistīja kāds jaunas medmāsas stāstītais par to, kāpēc viņa izvēlējusies pamest šo nozari.
"Kad iestājos medicīnas koledžā, es biju ar visu savu naivo sirdi pārliecināta, ka būšu "labā māsiņa". Man likās, ja es esmu izslimojusi vēzi un gada laikā dien dienā pavadījusi slimnīcas telpās ārstējoties, tad es vislabāk varēšu saprast pacientus. Kurš nu vēl labāk to varētu saprast, ja ne es," sociālajā tīklā facebook raksta viedokļa autore.

"Bet pienāca mirklis, kad es uzsāku savas darba attiecības medicīnas profesijā. Ar mazu satraukumu sirdī, bet pilna ar labestību uzsāku šo pavisam nežēlīgo ceļu. Kāpēc nežēlīgo? Jau pirmajā maiņā man pacients uzkliedza virsū, jo, viņaprāt, tik jaunam "bērnam" kā man vispār nevajadzētu strādāt medicīna. Turpretī, par savu medicīnas pakalpojumu, viņš norēķinājās nevis kā pieklājīgs cilvēks, bet gan uzmeta naudu man virsū un gaidīja savu atlikumu. (Lai Jums būtu vieglāk saprast, manos darba pienākumos ietilpa pacienta reģistrēšana, darbs ar kasi un manipulācijas veikšana) Pēc maiņas gāju ar trīcošām rokām mājās un acīs man bija asaru jūra, jo es nesapratu, kāpēc pret mani ir šāda attieksme, ja es pret cilvēku izturos cilvēcīgi un laipni. Kopš tās dienas, es katru dienu ejot uz maiņu skaitīju lūgšanas, lai Dievs mani pasargā no šādām situācijām.Es tiešām gribēju būt "labā medmāsiņa". Es patiesi jutu līdzi katram pacientam un viņa stāstam. Līdz brīdim, kad sapratu, ka katra maiņa ir pavadīta šausmīgā stresā, mobingā no pacientu puses un pazemošanā, jo es esmu saukta par debīlu, par stulbu, par idioti, ka man ir jāiet "d**st'', man pat ir draudēts ar to, ka mani nošaus," skarbo ikdienu neslēpj medmāsa.

Darba procesā viņai arī aizrādīts par to, ka jāstrādā ātrāk, lai gan reģistrēt, veikt darījumu un veikt manipulāciju vienam cilvēkam viņai vidēji aizņēmis vien trīs minūtes.

"Es vispār nezinu, kas ir "normāls" pusdienas laiks. Mans kuņģis ir pieradis pie 10 min.rīšanas un barības vads jūt tikai vai nu ļoti karstu kafiju vai jau pavisam atdzisušu. Un tajos mirkļos, kad es atļaujos ātri aizskriet kaut ko "ierīt" vai, piedodiet, "pačurāt" pirmo reizi pēc 6 h darba laika, tad kāds man atļaujas pateikt: "Vai Jūs arī strādāsiet, vai tikai vazāsieties riņķī?"

"Noteikti, kāds teiks, ja jau tāda attieksme, tad tas ir pelnīti. Bet ziniet, es tik ļoti gribēju strādāt medicīnā. Es tik ļoti gribēju palīdzēt, aprūpēt, just līdzi. Es tik ļoti gribēju dot savu sirdi un labestību cilvēkiem. Bet es "izdegu". Un izdegu es pusgada laikā... Un "izdegu" es tik ļoti, ka negribu vairs dzirdēt neko par medicīnu. Es vienkārši nespēju pieņemt attieksmi, kas mani pazemo un nicina. Attieksmi, kas liek man katru mirkli būt stresā un pārdzīvot par katru manu darbību."

"Paldies visiem maniem jaukajiem, mīļajiem pacientiem, kuri ir man teikuši arī sirdsmīļus vārdus. Kuri ir pateicībā raudājuši prieka asaras, par manu labestīgo attieksmi. Kuri ir man teikuši - "tādas māsiņas kā Jūs medicīnā ir retums, saglabājiet sevī šo mīlestību pret mums". Paldies Jums. Es zinu, ka uz šīs pasaules ir vēl arī labi un cieņpilni cilvēki," sava sakāmā nobeigumā pateicības vārdus tiem, kas pret viņu izturējušies cieņpilni, velta viedokļa autore.

Kā ziņots, protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējies prāvs pulks medicīnas darbinieku, kuri gan uzklausa kolēģu uzrunas, gan izkliedz dažādus saukļus, atskaņo sirēnas un svilpj, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Veselības aprūpes jomas darbinieki pauž neapmierinātību, ka 2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%, bet līdz šim valdība tam iezīmējusi ap 60 miljonus eiro.

Tāpat mediķi iebilst tam, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta, skaidrojušas mediķus pārstāvošās organizācijas. Salīdzinājumam - atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā - vairāk par 5% no IKP.

Komentē 4

 
Anonīms
 

neticu šim stāstam ,to droši ,ka sarakstīja kāda jauna rakstniece

8.novembris Atbildēt

Pastrādā...tad zinasi ka tas ir

8.novembris Atbildēt
Ventuks > iveta.ivchiks

Un tomēr vairāk ticu Irēnai.

12.novembris Atbildēt

Irena netic jo nezina.!Laikam nekad neesat veselibas aprupe bijusi jeb stradajusi?

13.novembris Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 6:35

Jaunākās diskusijas