Iepriekš internetā publicēts audio ieraksts no Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kur personāls sūdzoties par pārmērīgo darba apjomu un apstākļiem, kādos jāstrādā. Ar savu pieredzi slimnīcas uzņemšanā dalījusies arī Inese Supe.
"Mani pirms pāris mēnešiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests no darba aizveda uz Stradiņiem. Paldies viņiem! Ārkārtīgi atsaucīgi cilvēki! Tā kā man sāpēja sāns un pagājušajā gadā man tajā pusē bija nopietna operācija, es biju pamatīgi uztraukusies! Aizveda, piereģistrēja foršs, jauns dakteris, kuru mājās gaidīja sieva un suns. Viņiem bija ķibele ar atslēgām. Viņš ,nabags, nekur nevarēja aizbraukt,jo nebija, kas aizvieto.
Tad mani aizveda uz uzgaidāmo telpu. Sēdēju ilgi. Sāpēja baigi. Pēc tam atnāca dakterīte - jauna, simpātiska, zinoša. Uzklausīja un veda uz ultrasonogrāfiju. Tur, savukārt, mani no visām pusēm izpētīja studentes. Štrunts ar to, ka drēbes bija nozieķētas ar to speciālo, lipīgo zieķi, bet bija jautri. Pat par sāpēm aizmirsu,jo meitenes priecājās,ka mani iekšējie orgāni atgādinot zvaigznītes.
Pēc tam atnāca speciāliste, mēģināja saskatīt iemeslu sāpēm. Neatrada. Urīna analīzes manējās līdz laboratorijai nenonāca. Pazuda. Bet urīna māsiņai bija tik daudz darba, ka viņa, cilvēks, vienkārši nespēja visu paveikt! Viņa bija viena! Mani noguldīja uzņemšanas kušetē. Un...aizmirsa...
Tā es tur 4 stundas notusējos, dzirdēju puisi,kuram bija sametušās zarnas... Viņam bija ļoti slikti. Atradu Facebook, simpātisks čalis... Man taču nebija ko darīt... Ceru,ka viņam viss ir kārtībā!
Redzēju, cik laipni māsiņas izturējās pret bomžiem, kuri pieķēzījuši bikses, pārdzērušies, rupji lamājās, ārdās! Un viņas auklējas, apčubina! Tikmēr puisis aiz aizkariņa vemj, otrā pusē aiz aizskariņa ievieto vīrieti, kuram svaru zālē stienis uz galvas uzkritis un ļoti stipri asiņo deguns. Es jau sāku domāt, ka man jātin makšķere, jo šķita, ka vēders ar vairs nesāp un esmu ellē...
Bomzis ar piekakātajām biksēm tikmēr bija izdomājis uzpīpēt. Māsiņa laipnā balsī sacija: "Šeit, Pēterīt, nevar." Uz ko saņēma gūzmu lamu vārdu un Pēterītis sāka sist monitorus. Man bija žēl to dakteru, māsiņu un arī pārējos, kas bija uzņemšanā, jo bija skaidrs, ka trūkst personāla. Urīna māsiņa dabūja brāzienu par manām analīzēm, ka pazaudējusi.
Tad daktere par mani atcerējās un saprata, ka esmu ilgas stundas pamesta novārtā, bet es nedrīkstu nekur doties, kamēr speciālisti nav noskaidrojuši, kāpēc man sāp sāns.
Atvainojās, jo esot pārslodze! Kā es viņu sapratu, jo es to visu redzēju! Atnesa man spilvenu un segu. Sajutos kā karaliene. Tad pie manis atnāca ķirurgs, gados jauns, ļoti nopietns... Es domāju, ka varēšu doties, bet nekā. Aizmirsa par asinsanalīzēm. Tās jāgaida trīs stundas. Es jau domāju,ka palikšu uzņemšanā uz dzīvi.
Puisis aiz aizskara turpināja vemt. Kādu mirkli nebija neviena mediķa. Viņš nabags sauca pēc palīdzības, bet neviens nenāca. Aiz aizskara biju tikai es. Atsaucos.... Tas situāciju vieglāku nepadarīja. Kopsummā es uzņemšanā biju 9 stundas. Un esmu sirsnīgi pateicīga tiem ārstiem un māsiņām, sanitārēm -visiem, kas tur strādā un rūpējas par katru pacientu. Mana vaina tika atrasta un tagad esmu vesela. Bet tiešām uzņemšanas nodaļā strādājošie ir supervaroņi manās acīs," slavē žurnāliste.
Decembrī slimnīcas pārstāvji informēja, ka ārsti un pacienti nav apmierināti ar Neatliekamās palīdzības centra un Sievietes un bērna klīnikas telpām. Neatliekamās palīdzības centra vadītāja Anita Kalēja sūrojās, ka telpās, kur patlaban tiek sniegta neatliekamā palīdzība, ir ļoti daudz problēmu, kas apgrūtina ārstu darbu, kā arī rada nepatīkamu pieredzi pacientiem.
Kalēja stāstīja, ka centrā vienā plūsmā pa vienu ieeju nonāk gan pacienti, kuri ieradušies paši, gan tie, kurus atved Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Vienā telpā notiek pacientu reģistrācija un šķirošana pēc prioritātēm, turklāt centrā īsti nav uzgaidāmās telpas.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
aquaman2
Šodien, 8:16
