Neticami! Sirmgalvei dzelzceļa stacijas invalīdu pacēlājs jāpiesaka 2 dienas iepriekš

tautaruna.lv, Lelde Veinberga 10.mai
 
pixabay.com
Cilvēkiem ar kustību traucējumiem pārvietoties pa Rīgu dažviet var būt problemātiski - problēmas ar pārvietošanos tuneļos, tāpat savu uzdevumu augstumos nav uzņēmumi un valsts iestādes, lai atviegloti ieeju cilvēkiem ar invaliditāti. Aculieciniece sociālajā tīklā Facebook pastāstījusi par atgadījumu Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, kur tikai pēc strīdiem un garāmgājēju izrādītās laipnības sieviete ar "staiguli" varēja pārvarēt kāpnes.
Operatore teica, ka šobrīd mums nevar palīdzēt - ka nevar noorganizēt pacēlāju 47 stundas un 55 (53, 54?) minūtes pirms leģitīmā laika, kad sievietei bija uz pacēlāju tiesības.

"Šodien Rīgas centrālajā stacijā (RCS) piedzīvojām šokējošu situāciju. Dodoties lejā pa garajām kāpnēm no perona, kāpņu pakājē, kreisajā pusē ieraudzījām sievieti ar "staiguli". Sieviete bija nostājusies blakus invalīdu pacēlājam ar nedaudz apjukušu skatienu, tāpēc mēs spontāni izlēmām pajautāt, vai viņai nepieciešama kāda palīdzība.

Mūsu ērtās realitātes pagaidām vēl bija neiedragātas. Viņa mums saka: es netieku augšā, neprotu iedarbināt platformu. Meklējam pogu, ieraugam, ka pacēlājs kaut kā savādi ''saslēgts'' ar riteņa (?) atslēgām. Atrodam novelceni, uz kuras rakstīts: Pacēlāja izmantošanu nokļūšanai vilcienā, lūdzu, piesakiet pa telefonu 80001181//vai e-pastu uz bla bla//48 stundas pirms vilciena atiešanas.

Ekrānuzņēmums/Facebook

Šķiet, ka tajā brīdī vēl pasmējos, teicu kaut ko līdzīgu "neuztraucaties, tūllīt mēs visus noliksim uz ausīm!" un zvanīju uz numuru. Mani savienoja ar kaut kādu automātisko atbildētāju, pēc piecām minūtēm tiku pie operatora (tātad, sievietei no šī brīža uz pacēlāju bija tiesības pēc 47 stundām un 55 minūtēm). Annija devās uz kasēm apjautāties, vai nav kāds, kas varētu (un kas likās pilnīgi loģiska doma!) palīdzēt ar pacēlāja ieslēgšanu.

Šajā brīdī lietas sāka eskalēt ļoti ātri. Operatore teica, ka šobrīd mums nevar palīdzēt - ka nevar noorganizēt pacēlāju 47 stundas un 55 (53, 54?) minūtes pirms leģitīmā laika, kad sievietei bija uz pacēlāju tiesības. Šķiet, ka ap to laiku es jau mazliet histēriskā tonī klausulē šļupstēju kaut ko par cilvēktiesībām, ar intervāliem neticībā smējos, teicu, lai savieno mani ar priekšniecību, ka rakstīšu sūdzību, lai viņa beidz ņirgāties par sievieti un par mums visiem; Annija atgriezās no kasēm ar tekstu "mani tur jau no sākuma atšuva".

Laikam, ka nometu klausuli. Garāmgājēji palīdzēja tikt augšā pa kāpnēm; sieviete pati pa tām uzkāpa. Turklāt manas telefonsarunas laikā ar operatori viņa smējās, retoriski jautāja "priekš kam tad tas pacēlājs domāts?" un, galu galā, nemaz nebija informēta, ka viņai bija jau pirms 4 dienām jāzvana uz augstākminēto tālruņa numuru, lai norādītu, ka viņa 09.05.2018. pulksten 17:00 plāno braukt no Rīgas uz Lielvārdi. Šķita, ka viņa pie šīs situācijas ir pieradusi. Annija teica, ka tas, visticamāk, nebūt nav trakākais.

Es nespēju noticēt, ka tas vispār notika. Situācija man liek domāt par sekojošo:
a) sieviete vienkārši varēja palikt pa nakti kāpņu pakājē;
b) kāpēc jāzvana 48 h iepriekš, ka brauks ar vilcienu?!!!!!!!!!!! kāpēc nevar noalgot darbinieku, kas "dežurē" RCS, lai pārliecinātos, ka cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir nepieciešamā mobilitāte?
c) ja cilvēki ar invaliditāti nav informēti par to, kā piekļūt platformām - tad kāda velna pēc tās vispār ir uzstādītas?
d) kā mēs varam pieļaut, ka sabiedrības grupas sastopas ar šādu cieņas trūkumu, šādu necilvēcīgu, degradējošu izturēšanos, klaju ņirgāšanos, un neko nedarīt lietas labā?" nesaprot Elizabete.

Komentē 2

 
Anonīms
 

Bet tā tas ir visur. Tualetes un pacēlāji cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir izbūvētas, finansējums ir apgūts, ķeksītis ievilkts, durvis aizslēgtas. Protams, atslēgas kaut kur ir, bet jāmeklē. Veselam cilvēkam tas ir nevajadzīgi izniekots laiks, bet cilvēkam ratiņos tas vēl ir apgrūtinoši un pazemojoši.

Šādos gadījumos sūdzība ES, piešķirto naudu atgriezt finansētājiem un no vainīgā kabatas.

13.maijs Atbildēt

100 punkti piekrītu. Pacēlājs ir, bet ķeksītim. Kad esmu spiesta retas reizes braukt no Rīgas stacijas, ratus kaut kā nobakstu pa to stāvo nobrauktuvi, un bērns bakstās pats kājām. Kuros murgos stacijas administrācija var iedomāties, ka vairākas dienas iepriekš invalīdam jāplāno kur, kad cikos ar kuru tramvaju piebrauks pie Centralās stacijas. Vispār, lai publicē statistiku, cik ratiņnieku pa šiem gadiem jau pieteikušies cik tur dienas iepriekš uz braukšanu.

13.maijs Atbildēt
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 18:34

Jaunākās diskusijas