"Kad Bekija nokļuva pie mums, neviens negaidīja tik smagu diagnozi, dārgu ārstēšanu - tik sirdi plosošu rezultātu. Kad visi ir pabaroti, ievesti uz nakts guļu, kad viss ir izdarīts, es beidzot drīkstu būt vāja un noslīkt asaru jūrā... Viņas vairs nav, mēs zaudējām astoņus mēnešus vecu kucēnu, zaudējām, kaut ārsti izdarīja visu, kaut ziedotāji un mēs izmalām puspasaules klīnikas un pieredzi. Kad viss bija tik veiksmīgi, kad pirmās 24h pēc operācijas suns jutās fantastiski. Pēkšņi sākās lēkmjveidīgi krampji, kas spieda suni ievietot inkubatorā un piespiedu guļošu (medikamenti). Kad viss šķita jau labāk - insults..." vēsta ieraksts.
Kucēns atradies nepārtauktā ārstu uzmanībā, taču, diemžēl, viņa dzīvību glābt neizdevās.
"Neskatoties uz iznākumu, kura smagumu es nespēju izteikt vārdos, es gribu teikt paldies - paldies visiem iesaistītajiem, ziedotājiem, ārstiem, draugiem. Visiem, kas turēja īkšķus. Operācija bija sekmīga, diemžēl organisms nespēja pierast pie tā, ka smakšana un dzīve skābekļa badā ir beigušās. Šādu rezultātu negaidīja neviens no mums. Šodien asaras lej gan ārsti, gan mēs. Ne mēs, ne viņi nedrīkst sērot un kaukt pret mēnesi, jo mums ir pienākums palikt mūžam stipriem un varošiem - neskatoties ne uz ko, turpināt cīnīties par katru dzīvību, kas nonāk mūsu rokās, jo tā ir mūsu sūtība, darot šo darbu. Es laikam nekad nespēšu pieņemt un samierināties ar nāvi. Pa šiem gadiem pavadot tik daudzus pāri varavīksnei, man šķiet, ka drīz vairs nebūs gabaliņa sirds, ko dot viņiem līdzi ceļa maizei. Piedodiet, ka neattaisnojām visu cerības, tas tur augšā ar balto bārdu bija lēmis citādāk. Šī ir pēdējā Bekijas foto, kur viņa mostas no narkozes. Es noliecu galvu jūsu priekšā. Piedodiet, ka mums nesanāca," teikts emocionālajā ierakstā.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
berryjamesc
Šodien, 18:24
