Satversmes tiesa (ST) šodien ierosinājusi lietu par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 28.punkta, ciktāl tas paredz Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta iekļaušanu Ogres novadā, atbilstību Satversmei, apavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.
Lietā arī tiek apstrīdēta normas atbilstība Eiropas vietējo pašvaldību hartai.
ST skaidroja, ka domes ieskatā Ikšķiles pilsēta un Tīnūžu pagasts ir pievienoti Ogres novadam, pienācīgi neizvērtējot iespēju pievienot Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu Salaspils novadam vai saglabāt minētās teritorijas kā patstāvīgu pašvaldību.
Pieņemot apstrīdētās normas, Saeima esot pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldību principu, tāpat neesot ievērojusi subsidiaritātes principu un neesot veikusi pienācīgas konsultācijas ar Ikšķiles novada domi un tās iedzīvotājiem. Apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1.pantam un 101.pantam, kā arī hartas 4.panta trešajai un sestajai daļai un 5.pantam.
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 5.oktobrim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021.gada 4.janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mariss Martinsons (LZS) iepriekš skaidroja, ka pieteikumā dome norādījusi argumentus, kāpēc Ikšķiles novads nebija jāpievieno Ogres novadam un kāpēc šāda pievienošana ir pretēja iedzīvotāju interesēm un Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) sasniedzamajiem mērķiem.
Lai arī ATR izstrādes gaitā dome sniegusi uz faktiem balstītu pamatojumu par sava novada izteikto piederību Pierīgai, ko raksturo pieaugošs iedzīvotāju skaits, pozitīvi demogrāfijas rādītāji, augsts iedzīvotāju blīvums, zemi bezdarba rādītāji, augsts iedzīvotāju ienākumu līmenis, uz izaugsmi vērsta budžeta plānošana un kvalitatīvs pašvaldības pakalpojumu grozs, Saeima likuma pieņemšanas procesā šos faktus ignorēja, uzsvēra Martinsons.
Jau vēstīts, ka Ikšķiles pašvaldība bija arī pirmā pašvaldība, kas ATR sākumā centās noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par Ikšķiles novadu un tā nākotnes pozīciju, rādot piemēru citām pašvaldībām, kuras plānots ATR procesā sadalīt vai likvidēt.
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) šo aptauju aizliedza, tādējādi arī liedzot citām pašvaldībām noskaidrot savu iedzīvotāju viedokli, lai varētu diskutēt ar likuma izstrādātājiem, atgādināja domes priekšsēdētāja vietnieks.
ST pirms Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanas Saeimā, pasludināja spriedumu Ikšķiles aptaujas lietā, ar kuru norādīja, ka ATR procesā drīkstēja un vajadzēja noskaidrot iedzīvotāju viedokli, jo ATR skar praktiski visus Latvijas iedzīvotājus. VARAM ministrs Juris Pūce (AP), aizliedzot Ikšķilē aptauju, ir pārkāpis Satversmes 1.pantu, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
Neskatoties uz to, ka ST nolēmumam ir likuma spēks, Saeima pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Vēl jo vairāk, neskatoties uz antidemokrātisku likuma procesu un ST sprieduma ignorēšanu, Valsts prezidents minēto likumu izsludināja, norādot tikai uz daudziem likuma izstrādes procesa trūkumiem.
Jau ziņots, ka 1.jūlijā Ikšķiles novada domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu vērsties ST par pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
Gatavību vērsties ST, apstrīdot ATR, paudusi arī virkne citu pašvaldību. Tiesā arī jau ir ierosināta lieta pēc Limbažu novada pašvaldības pieteikuma.
