Zīdainīša slepkavībā vainotā māte atkal uz brīvām kājām

2020. gada oktobrī stāstījām par gadu veca zīdaiņa nāvi. Policija gan māti, gan meitu bija izsludinājusi meklēšanā. Pēc pāris stundu ilgas neziņas sievieti beidzot atrada, sēžot automašīnā apreibinošo vielu ietekmē, bet meita bija pazudusi.

RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks Jānis Bizuns toreiz norādīja, ka tika turpināts meklēt bērnu un aptuveni pēc 40-50 metriem Daugavā, piekrastē tika konstatēts mazgadīgā bērna līķis. Kriminālprocess kvalificēts par slepkavību attiecībā pret bezpalīdzīgā stāvoklī esošu personu. Māte tika aizturēta un viņai lūgts piemērot apcietinājumu.

Pēc pāris mēnešiem atklājās, ka cietumsods, ko iepriekš paredzēja krimināllikuma pants, apsūdzētajai vairs nedraud. Proti, jūnijā tiesa viņu atbrīvoja no kriminālatbildības. Sieviete tika atzīta par nepieskaitāmu, tāpēc prokuratūra nosūtīja tiesai prasību par medicīniska rakstura ietekmēšanas līdzekļu piespriešanu, proti, piespiedu ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā.

Pēc nepilniem trīs mēnešiem, septembrī, tiesa saņēma aizstāves iesniegumu, kurā lūgts mīkstināt sodu uz mazāk ierobežojošu, proti, atļauju atgriezties mājās un turpināt ārstēšanos ambulatori.

2021. gada oktobrī jeb gadu pēc slepkavības arī ārstu konsilijs prasību atbalstīja.

Jau novembrī sieviete atgriezās mājās, pamatojoties uz atzinumu, ka pacientes sabiedriskā bīstamība ir mazinājusies, vēsta TV3.

Ilze Freimane, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājas vietniece:

”Ārstu konsilijs norāda, ka pacientei izveidojusies formāla kritika pret savu veselības stāvokli un nodarījumu, viņa apzinās nepieciešamību turpināt apmeklēt ambulatoro psihiatru, lietot nozīmētos medikamentus. Ņemot vērā minēto, ārstu konsilijs lūdz tiesu pacientei piemēroto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli - ārstēšanu vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā, grozīt uz mazāk ierobežojošu - ambulatorisku ārstēšanu medicīnas iestādē.”

“Degpunktā” saņēma vairākas vēstules no skatītājiem, kas pagaidām neizprot tiesas lēmuma pamatojumu. Kaut arī konkrēto gadījumu “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” komentēt nevar, vispārīgi uz iedzīvotāju jautājumiem atbild centra tiesu eksperte un psihiatre Ingrīda Cera. Viņa stāsta par pieņemto kārtību tiesu praksē, kad cilvēks atzīts par nepieskaitāmu.

”RPNC” tiesu eksperte norāda, ka, vienkāršoti runājot, par pieskaitāmu vai nepieskaitāmu atzīst atkarībā no tā, vai cilvēks var saprast un vadīt savas darbības noteiktā laika posmā un brīdī. Ja cilvēku atzīst par nepieskaitāmu vai ierobežoti pieskaitāmu, eksperti var ieteikt viņam piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus. Ja tiesa nosaka ārstēšanu, tā atbrīvo cilvēku no kriminālatbildības.

Ārstēšana katram pacientam norit individuāli, un, ja piespiedu uzturēšanās medicīnas iestādē izrādījusies rezultatīva, striktie ierobežojumi zaudē nepieciešamību.

Ārstēšanas laikā cilvēka mentālās veselības stāvokli, ne biežāk kā pēc trim mēnešiem, bet ne retāk kā pēc sešiem mēnešiem, vērtē ārstu konsilijs.

”Neuzņemšos komentēt konkrēto gadījumu, viss ir ļoti individuāli - bīstamība var mazināties vai pazust, ja cilvēkam pēc ārstēšanas pilnībā pazūd psihiska rakstura - tie tiešām var pazust - un nav saasinājumu, kas var veicināt vai mudināt cilvēku agresīvi uzvesties. Noteikti šādos gadījumos ir izrakstītas zāles, kas cilvēkam ir jālieto,” stāsta eksperte.

Tiesas lēmuma secinājumu daļā norādīts, ka konkrēto spriedumu uztur ārstu konsilijs un vietējā novada bāriņtiesas pārstāve to atbalsta, tāpēc tiesai nav pamata apšaubīt sievietes psihiskās veselības stāvokli un pieņemto lēmumu mainīt.