”Šodien varēja izmainīties visa mana dzīve, bet, paldies Dievam, tā nenotika,” - tā Andrejs izsakās par situāciju, kuru nācās piedzīvot pievakarē, uzzinot, ka viņa nepilngadīgo meitu notrieca automašīna. “Es biju darbā, vadīju nodarbības. Man piezvanīja mans kaimiņš, paziņoja, ka notrieca manu meitu, netālu no mājām. Es nekavējoties izbraucu uz notikuma vietu.”
Kaimiņš arī bija tas, kurš avārijas brīdi iemūžināja ar videoreģistratoru. Pārdzīvojumiem pilnais dažu kilometru brauciens līdz Plēksnes ielai, un Andrejs jau bija klāt. Pie cietušās skolnieces pulcējas negadījuma aculiecinieki, tie bija daži kursanti no Jūras akadēmijas un tuvējā veikala apmeklētāji. Par laimi, Andreja meita bija pie samaņas, spēja pašas spēkiem piecelties un varēja pārvietoties, taču sūdzējās par sāpēm un vēl atradās šoka stāvoklī.
“Notikuma vietā bija arī vadītājs. Teiksim tā, viņš nebija adekvāti reaģējis uz šo situāciju. Pēc piecām minūtēm viņš vispār aizmirsa, ko izdarījis. Man nācās viņu aizturēt, paņemt no viņa automašīnas atslēgas un izsaukt policiju un ātro palīdzību. Viņu apskatīja mediķi, piedāvāja hospitalizēt, bet viņa fiziski jutās labi. Bija kāju un galvas sasitumi. (DP: Runājot par vainīgo vadītāju, vai viņš ar jums komunicēja, varbūt atvainojās?) Viņš atvainojās, bet tas bija izdarīts tādā pamatīgajā reibumā, es nedomāju, ka tas bija veikts apzināti. Centās ar mani kaut ko sarunāt, bet es, protams, pārtraucu sarunu par šo tēmu. Uzskatu, ka šāda rīcība ir drausmīga, neko sarunāt te nekādā gadījumā nevar,” saka cietušās meitenes tēvs.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Tazze
Šodien, 12:49
