Kas vilina un kas atbaida no valstij piederošas komercbankas nodibināšanas
Pagājuši vairāki mēneši, kopš “Neatkarīgā” 7. februārī atreferēja valsts attīstības bankas dibināšanas priekšlikumam veltītu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopsēdi, kuras rezultātu izteica publikācijas virsraksts “Latvijas valsts nedrīkst taisīt savu komercbanku”. Tajā reizē deputātu vairākums aizgāja pa iemīto taciņu, ka valstij jāklausa bankas, kuras negrib valsts banku sev par konkurenti. Tomēr nav valdošās aprindas šajā jautājumā vienotas. 5. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sauca uz Rīgas pili Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un viņa tuvākos līdzstrādniekus uz pamācīšanu, cik “patlaban ir svarīga Latvijas Bankas aktīva rīcība, izvērtējot nepamatotus ierobežojumus finanšu pakalpojumu pieejamībai". “Rinkēviča ieskatā tas attiecas, piemēram, uz kontu atvēršanu, maksājumu veikšanu un kredītu izsniegšanu,” teikts Valsts prezidenta kancelejas sniegtajā pārskatā par tikšanos. Kontu neatvēršana attiecas uz tādiem uzņēmumiem un personām, par kurām kaut kas jānoskaidro no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas viedokļa. Parasti tās ir juridiskas un fiziskas personas no ārzemēm, kuru - personu - izpētīšana prasa pūles un zināšanas, laiku un naudu. Bankām viegli un lēti atvērt vietējiem iedzīvotājiem norēķinu kontus, kuros tikai algas, pabalsti un pensijas ienāk, komunālie un veikalos veiktie maksājumi iziet. Vietējiem iedzīvotājiem atsaka aizdevumus uzņēmējdarbībai ārpus Rīgas un Pierīgas. Bankas aizvākušas savas filiāles no laukiem. "Tas bremzē mazo un vidējo uzņēmējdarbību Latvijas reģionos, jo bieži vien dažādus uzņēmējdarbības finansēšanas jautājumus nevar atrisināt attālināti, neesot banku filiālēm uz vietas,” konstatē Valsts prezidenta kanceleja. “Tādēļ uzskatu, ka šo var un ir nepieciešams risināt ar regulējuma instrumentiem, dodot komercbankām konkrētus uzstādījumus, piemēram, pēc noteiktiem principiem aptverot komercbanku reģionālo filiāļu tīklu visā Latvijā,” teicis pats Valsts prezidents.
Par šādām prasībām rodas divi jautājumi. Pirmais - juridiskais par Latvijas valsts tiesībām prasīt no bankām - no privātuzņēmumiem, lai tās uztur zaudējumus nesošu filiāļu tīklu un tērē naudu, rakstot valsts ieviestās atskaites par klientiem, kuru kontos varbūt nemaz neienāks tik daudz naudas, cik izmaksā atskaišu sacerēšana. Otrais - morālais par valsts stilu prasīt no citiem to, ko tā pati nedara. Lai taču valsts atjauno savu banku ar filiālēm katrā novadā un atver valsts bankā kontus visiem aizdomīgajiem klientiem tieši tāpēc, ka tur Valsts drošības dienesta un Finanšu izlūkošanas dienesta aģentiem būs visērtāk viņus izsekot!
Reiņa Bērziņa komentārs par valsts iespējām palielināt banku pakalpojumu pieejamību ir daļa no plašākas sarunas, kas vārds pa vārdam dzirdama un redzama “Neatkarīgās” videoraidījumā "Nra.lv sarunas". Reinis Bērziņš: ”Altum” nešķiro vietējos un ārzemju klientus.
Paturpināsim jūsu jau iesākto tēmu par attālumu starp bankām un banku klientiem. Jūs sasaistījāt “Kārļamuižas” kreditēšanu ar savu izcelsmi un zināšanām par Cēsu puses uzņēmējiem. Tātad jums ir priekšstats par to novadu un “Altum” var tajā reģionā kreditēt drošāk, nekā gadījumā, ja jūs nāktu no Liepājas.
Nē, nē, kreditējam visās vietās vienādi, jo ne “Altum” valde to dara. Priekš tā mums ir reģionālās nodaļas.
Jā, tieši tā. Atliek atkārtot Valsts prezidenta Rinkēviča kunga vārdus, kas tiešā veidā bija adresēti Latvijas Bankas prezidentam, ka komercbankām vajadzētu doties uz reģioniem. Kādu piemēru rāda valsts - cik tuvu saviem klientiem ir “Altum”?
Par spīti tam, ka šis ir digitāla laikmets un daudzas lietas “Altum” var iesniegt elektroniski, mums tomēr ir centri reģionos Jelgavā, Liepājā, Valmierā un Rēzeknē, un ir vairāk nekā desmit konsultāciju centri, kuros mūsu darbinieki nesēž pilnu no plkst. 8.30. līdz pieciem, bet noteiktos laikos ir tuvāk cilvēkiem. Mēs redzam no tā lielu atdevi. Skatāmies, lai neviens, kuram būtu labs projekts, nevarētu teikt, ka sacīt, ka nav, kur vērsties. Viņš var vērsties elektroniski, uz ko mēs mudinām un aicinām, jo tas ir viņiem ērti un mums administratīvās izmaksas zemākas, bet joprojām esam reģionos.
Tik un tā jāpievienojas Valsts prezidenta teiktajam gan tāpēc, ka viņš ir Valsts prezidents, gan tāpēc, ka tā tas arī ir: “Bieži vien dažādus uzņēmumu finansēšanas jautājumus nevar atrisināt attālināti, neesot banku filiālēm uz vietas. Tāpēc vajadzētu ar regulējuma instrumentiem dot komercbankām konkrētus uzstādījumus, pēc noteiktiem principiem atverot komercbanku reģionālo tīklu visā Latvijā.”
Nekad neesmu dzirdējis, ka būšana tālu reģionā ir bijis iemesls, kāpēc nav izdevusies sadarbība ar “Altum". Mūsu noklājums pa Latviju ir pietiekams, lai cilvēks atrastu sev tuvāko vietu sadarbībai ar “Altum". Viņam nav jābrauc uz Rīgu.
Vieglāk izsakāmi kritēriju banku pakalpojumu sasniedzamībai ir kilometri līdz tuvākajai bankas nodaļai un šīs nodaļas darba laika ilgums. Bet kur beidzas jūsu pakalpojumi tāpēc, ka “Altum” nav bankas statusa? Pirms dažiem mēnešiem mēs bijām Saeimas komisiju sēdē, kur deputāti sprieda par šāda statusa piešķiršanu “Altum”. Lemšana, protams, paliek “Altum” akcionāriem, bet ko, jūsuprāt, “Altum” tiesību un arī pienākumu paplašināšana varētu dot ne tikai institūcijai, bet visai tautsaimniecībai un sabiedrībai?
Jā, esmu vairākās šādās Saeimas komisiju sēdēs piedalījies, tajā skaitā ar prezentācijām. Pirmais, ko izraisa priekšlikums pārveidot “Altum” par banku, ir prieks par to, ka “Altum” deviņu gadu darbs ir sevi attaisnojis un mudinājis pārdomāt, vai valsts šajā virzienā nevar iet vēl tālāk. Viens no argumentiem ir tāds, ka bankas dažkārt atsaka atvērt klientiem kontus, atsaucoties uz AML [Anti Money Laundering - nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana] prasībām, bet jāpasaka ļoti strikti, ka mēs AML prasības ievērojam tikpat stingri kā jebkura banka. Mums ļoti svarīgs ir [kredītreitingu aģentūras] “Moody’s” vērtējums, ko septiņus gadus pēc kārtas esam saglabājuši augstā līmenī, un AML prasības ir viena no lietām, kurām mēs šobrīd pievēršam ļoti lielu uzmanību. Šādā nozīmē no bankas vai attīstības bankas nosaukuma piešķiršanas “Altum” nekas nemainītos. Otra lieta, kas kādreiz izskan: “Jā, re kur ir tik labas programmas!” Vajadzētu tās pārnest uz komercpraksi, turpināt ar zemām kredītprocentu likmēm utt. Taču jābūt ļoti uzmanīgiem. Līdzko mēs pasakām, ka “Altum” kādā kreditēšanas sadaļā ies kā komercvienība, tā jāievēro visi noteikumi. Mums daudzas programmas var būt tik draudzīgas klientiem tāpēc, ka tām ir publiskie līdzekļi kā riska segums. Atsakoties no valsts institūcijas vārda mums būtu jāatsakās no tagadējām likmēm vai zemākām nodrošinājuma prasībām. To mēs visu esam deputātiem stāstījuši. Sausais atlikums, kam jāpiekrīt, attiecas uz reģionu finansēšanu. Pārāk liels izvērsums kreditēšanā ir uz Rīgu un Pierīgu. Tāpēc mēs noteicām reģionos daudz labākus nosacījumus mājokļu kredītu garantijām. Otra lieta bija mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana. Kopš janvāra mēs esam ieviesuši programmu, kurā kredīti ir pieejami ar mazu nodrošinājumu vai vispār bez nodrošinājuma. Tādā veidā mēs esam izlobījuši no Saeimas komisiju sēdēm to, ko deputāti grib, lai mēs darām. Kreditēt reģionos mēs varam bez bankas statusa, bet attiecībā uz AML bankas status neko nemainītu.
AML ir tas pats, kas banku filiāles laukos. Proti, dārgs. Izdevumi ALM realizācijai ir minimāli tad, ja bankas apkalpo tikai Latvijas iedzīvotāju norēķinu kontus un izsniedz kredītus gandrīz tikai valsts uzņēmumiem. Bet Latvija nevar piesaistīt ārzemju investīcijas, ja investori ne kā uzņēmumi, ne kā to ārzemju personāls nevar atvērt kontus Latvijas bankās. Tad lai būtu vismaz viena banka - valstij piederoša banka, kas uzņemas darbu, ko komercbankas nedara. Piemēram, lai atver kontus ogu lasītājiem no Turkmēnijas vai Tadžikijas. Aktualitāte ir risks, ka Krievija pasludinās Latvijas zemeņu plantāciju par teroristu bāzi, kurā tiekot gatavota Krievijas tirdzniecības centru spridzināšana. Saprotama ir komercbanku turēšanās tālāk no riska tikt iepītām šādos absurdos.
Investoru piesaistīšana ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), nevis “Altum” kompetencē.
Tur jau tā lieta, ka LIAA sastāsta ārzemniekiem, cik ļoti mēs viņus gaidām, bet šeit viss beidzas ar skandālu, ka bankas kontu viņiem neviena banka neatver. Tāpēc lai valsts iestāde LIAA aizved investorus uz valstij piederošu banku, kas šos investorus izpētīs pēc visām prasībām, kādas Latvijai izvirzītas. Tādējādi valsts bankas izdevumi investoru izpētē tiks reāli ieguldīti investīciju piesaistē tieši tāpat, kā “Altum” iegulda to peļņas daļu, ko neiegūst, uzturot zemākus kredītprocentus.
Par “Altum” peļņu nevar teikt, ka tā ir zema. Peļņas gūšana “Altum” nav pašmērķis, bet peļņai tomēr jābūt tādā līmeņi, kāds atbilst sevi cienošai kapitālsabiedrībai. Attiecībā uz kontu neatvēršanu vienmēr jāskatās konkrēti, kāpēc tā notika. Nevar vispārīgi pateikt, ka “Altum” kā banka piekristu vai nepiekristu atvērt kontus visām trešo valstu personām.
Vai jums vispār ir klienti, kas nav Latvijas rezidenti?
Ir tādi klienti, ja viņi ir sasaistē ar Latviju: viņiem Latvijā pieder rūpnīca, tajā strādā Latvijas iedzīvotāji u.tml. Uzņēmumi ar ārzemju kapitālu ir mūsu klienti.
Taču bankas kontu apkalpošanas pakalpojumu jūs viņiem sniegt nevarat.
Konta pie mums viņiem nav un mēs nevaram iepriekš pateikt, ko mēs darītu, ja būtu banka un šāds uzņēmums gribētu pie mums atvērst bankas kontu.
No jums vajadzīgs solījums tikai par to, ka pārbaudes pirms konta atvēršanas un tālāk konta izmantošanas laikā tiešām notiktu, nevis šī juridiskā vai fiziskā persona aizdzīta bez nekādām pārbaudēm.
”Altum” nešķiro vietējos un ārzemju klientus.
Būtu ļoti dīvaini, ja Latvijas valsts atbalsta naudu saņemtu AML prasībām neatbilstošas personas, tajā skaitā vietējie mahinatori, pat ja viņiem visiem ir konti Latvijas bankās.
Bieži tā nenotiek, bet ir gadījumi, kas “Altum” un komercbanku viedokļi par klientiem atšķiras attiecībā uz AML. Jā, ir ārvalsts uzņēmumam konts Latvijas bankā, ar kuras klientiem sadarbojamies. Tipiskākais gadījums būtu valsts garantija projektam, kuri banka atzīst par labu, bet kreditēt nedrīkst, jo visa uzņēmuma manta jau ieķīlāta. Tad mēs izsniedzam kredītgarantiju, un labi mums, labi uzņēmumam un labi komercbankai. Bet Latvijas komercbankā atvērts konts pats par sevi nav garantija, ka uzņēmums šādu garantiju pie mums dabūs. Nav simtsprocentīgi droši, ka mūsu pārbaudes rezultāti saskanēs ar bankas pārbaudes rezultātiem. Ļoti, ļoti bieži šo pārbaužu rezultāti saskan. Ne velti “Altum” ir Finanšu nozares asociācijas biedrs un pārstāvēts asociācijas padomē. Bet ir bijuši gadījumi, kad “Altum” un kādas komercbankas viedokļi nesaskan tajā skaitā arī par AML.
Tā nu mēs viens otru pārbaudām un beigās konstatējam, ka ekonomiskajā attīstībā atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas vai vēl citos salīdzinājumos. Tātad “jāsarauj”, bet kā?
Domas par tautsaimniecību var turpināt bez gala un malas, tāpēc jārunā par to, ko katrs pats var darīt un dara savā nozarē. Mēs kopš pagājušā gada strādājam pie kredītu pieejamības likmju ziņā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
