Izlasīju Dž.Baidena 2024.g. latviski izdoto autobiogrāfiju. Rakstīta it kā 2006.gadā. Padalīšos ar secinājumiem. Sāku lasīt tāpēc, ka kāda “anti-putiniska” paziņa teica, ka esot to grāmatu izlasījusi un pēc tās vairs nedomājot tik labi par amerikas politiku, it īpaši dēļ Dienvidslāvijas. Vēlējos uzzināt, ar ko Baidens neapdomīgi kaitējis Amerikas tēlam. Grāmatai ~600 lp. – uz beigām, kur tika iztirzāti notikumi Irākā, gandrīz nobeidzos no garlaicības. Politisko sadaļu izlasīju pavirši, tomēr iespaidi radās.
1) Baidena personība. Tiešām ticīgs, stūrgalvīgs, ideālists, īsts buldozera raksturs (realizēs labas un sliktas idejas), ar milzīgām darba spējām, simpātisks jaunības gados (varētu būt galv. aktieris Dž.Bondā).
2) Ticīga dzimta. Nācis no izteikti ticīgas ģimenes dinastijas. Biju lasijusi tēzi, ka prezidenti/valdnieki ceļoties no ticīgu ģimeņu dinastijām. Šis ir 3.asv presidents, uz kuru šī tēze attiecas (par citiem nezinu).
3) Baidena ģimene – sargeņģeļu kopa. Tas ir vislielakais viņa kapitāls. Ja citiem veicas, ja ģimenē ir 1-3 cilvēki, kuri viens par otru “stāv un krīt”, Baidenam tādi ir 20. Viņa 1.priekšvēlēšanu kampaņu organizēja viņa ģimene: māsa drukāja reklāmrakstus, brālis vāca ziedojumus, māte servēja priekšvēlēšanu kampaņu galdus, sievastēvs fnansēja, daudzie draugi palīdzēja.) Ar sievām (1.sieva nomira) un viņu ģimenēm arī veicās kā reti kuram. Arī vecvecāku dinastijas atbalsts viņam ilgi bija pieejams.Attiecības ar cilvekiem, draugiem, ģimeni viņš māk veidot. Viņš piedzīvoja 2 lielas krīzes dzīvē, bet sargeņģeļu kopa nepievīla. Secinājums: ja viņam nebūtu paredzēts tik “augstu kāpt”, viņam nebūtu piešķirti tik daudz sargeņģeļu.
Visbeidzot par politiku.
4) Kļūdījos, domādama, ka paziņa vīlās, jo Amerika pārsteidzās bombardēt Dienvidslāviju. Visdrīzāk vīlās, uzzinot, ka Amerika kavējās un negribēja bombardēt. Secināms, ka visos “netīrajos” karos Baidens ir bijis kā galvenā figūra. Ar to viņš arī lepojas. Interesanti, ka viņam bija grūti atrast domubiedrus –kolēģi no Eiropas un Amerikas uzskatīja, ka Amerikai nevajag iejaukties, būšot lieli cilvēkupuri un patiesība neesot tik viennozīmīga. Bet viņš bija pārliecināts un bīdīja kara – Amerikas iejaukšanās ideju. Miloševics stāstījis, ka horvāti un musulmaņi nogalinot serbu bērnus, bet Baidens bija saņēmis ziņas, ka serbi nogalinot otras puses bērnus (un Baidens ticēja tikai pēdējam). Kad Baidens panāca, ka sabombardē Afganistānu (par ko arī Amerika un Eiropa nemaz tik pārliecināta neesot bijusi), viņs sevi iedvesmoja ar domu, ka ieviesīs afgaņiem labāku nākotni – skolas utt. Taču, cik daudz cilvēku tika nobombardēti miera misiju slaktiņā un vai tiešām tas atmaksājās, to nemaz tik daudz neiztirzāja.
Ko teiksiet? Kas pareizi vai nepareizi?
