teiciens iedvesmai

Dzēsts lietotājs
Dzēsts lietotājs

"Kritiskās situacijās Tu nepacelies lidz līmenim, kuru sagaidi, bet nokriti līdz limenim, kuram esi sagatavojies."  /Autors nezināms./

Vai nav baigi labs teiciens?

Piemēram, Ukraina grib atgūt savu zemi un brīvību, bet saņem nevis to, ko gaida, bet sagatavojušies bija uz līmeni - zaudēt  lielu dzīvotāju skaitu, sagrautu ekonomiku...Un jautājums, ko vēl.

Kā jums šķiet, tā ir vai tā nav?

1.marts, 23:49 (2.marts, 1:46 - labots)
DŽA

Nē, tā nav. Ukraina, nekādā veidā neprovocēja krieviju. Bet kremļa fašistu režīms sāka karu. Ukraina nav vainojama. Ja Ukrainas tauta nepretotos fašistu iebrucējiem, tad, ne Ukrainas, ne ukraiņu tautas vairs nebūtu. Ukrainai nav citas iespējas, kā cīnīties! 

4.marts, 13:48 (4.marts, 13:53 - labots)
Ir tāds

rudzupuķe

Taisnība tev protams ir. Vispirms, maidaunis nebija nekas vairāk kā vienu oligarhu cīņa ar citiem. Kādi patiesībā ir Ukrainas ieguvumi laikā no 2014-2022? Atbildu- nekādi! Korupcija Ukrainā pa šiem gadiem nemainījās, nekāda rūpniecības pacēluma nebija, līdz ar to runāt par jeb kādiem Ukrainas tautas ieguvumiem runāt nevar! Kādi ir maidauņsa ieguvumi? Valdības maiņa, valdošo oligarhu maiņa, politiskā vektora maiņa, Krimas zaudēšana, pilsoņu karš Donbasā un Luganskā. Ļoti lieli ieguvumi tautai! Ne velti tāpēc pateicīgā tauta sākoties karadarbībai, bet ne karam, laimīgā ukraiņu tauta kā tarakāni metās prom no savas zemes. Nez kāpēc šodien tauta ar dziļu mīlestību nevēlas doties uz fronti un ar prieku iet uz kara komisariātiem. Pat Rietumi ir bijuši spiesti un tagad atdzīst piespiedu mobilizācijas faktu. Teikšu godīgi, negribētu karot kopā ar piespiedu mobilizēto. Tā ir bumba ar laika degli. Labi ja viņš pie pirmās iespējas metīs plinti krūmos un dezertēs, jeb padosies gūstā, tas vēl labi, bet ja vispirms nošauj mani, ko tad. Neko nevar izslēgt. Es redzu, ka Ukrainā notika tas pats kas notika Latvijā 80-to beigās, 90-to sākumā. Cilvēki bija noguruši no notiekošā, viņiem bija vienalga kurš, ka tikai kādas pārmaiņas uz labu, ka tikai kāda augšupeja. Un atradās Rietumu dzirdīgās ausis kuras sadzirdēja bāra bērna asariņas un devās tiem talkā. Kā saka latvju dziesmas vārdi Kurzemniece man solīja, Sav' meitiņu, malējiņ'. Solīt sola, bet nedeva,. Iepriekšējos veiksmīgi gāza, tikai tie kuri nāca vietā nebija ne par grivnu labāki. Viss kā parasti. Atmodas laikā latvieši arī gribēja pārmaiņas un tas ir saprotami un viss būtu bijis labi, ja LTF būtu bijusi vīzija ko mēs vēlamies, kādu mēs redzam Latvijas nākotni, kā to panākt. Diemžēl, tādas nebija, tāpē c cerētā uzplaukuma vietā sekoja lejupslīde kur maza daļa, pie siles esošo tika pie bagātības, kamēr latvieša vienkāršā stāvoklis tikai pasliktinājās. Piemēra pēc, Rīgā denacionalizētajos namos pārsvarā dzīvoja latvieši, kamēr jaunajos rajonos pārsvarā nelatvieši. Un ak prieks un laime, valdība pieņem denacionalizācijas likumu un latvietis vienkāršais paliek bez īpašuma, ir spiests maksāt īri, kamēr nelatvietis par bezvērtīgiem papīrīšiem, par sviestmaizi iegūst dzīvokļus par kuriem jāmaksā tikai apsaimniekošanas maksa. Atkal krievi vainīgi? Šoreiz nekas nesanāk, pašu bāleliņu nopelns! Ukrainā tas pats. Kādam mazam pulciņam tika pilna sile, kamēr tautas vairākums slīgst nabadzībā. Vai nav jauki? 

4.marts, 15:51
DŽA

Ir tāds,  saproti to, ka ujeboks un dārzenis esi? Bezsmadzeņu radījums un izpisenis?

4.marts, 21:07
V ilis Gutmanis

Liekās ka nav pilnmēnēs bet ... jau sāk ar mēsliem mētāties.

4.marts, 21:10
Dzēsts lietotājs
Dzēsts lietotājs

ir tāds,

jā, nebūšanu vienā gabalā. Veikli biznesmeņi toreiz esot pat sameklējuši viltus īpašniekus ar identisku vārdu un tos īpašumus dabūjuši sev, tikai pierādīt neko nevarēja.

Bet tad atgriežamies pie tēmā citētā teiciena - Latvijā bija krize, un mēs ieguvām tādu valdibu un rezultātu, kādam "pēc garīgā  attīstības līmeņa"  atbildām. Nu jau atbilstam kara piedzīvojumam.

4.marts, 21:43 (4.marts, 22:40 - labots)
Ir tāds

rudzupuķe

Protams varu tev piekrist. Nebūšu orģināls, ja teikšu, ka vietas saeimā tiek pirktas nevis kāds tiek ievēlēts. Tā tas bija kopš pirmās saeimas. Vietu skaits saeimā ir proporcionāls ieguldījumam priekšvēlēšanu kampaņā. Kurš vairāk iegulda, tam vairāk vietu. Rezultātā pie varas tiek tie kuriem ir nauda nevis tas kuram ir labākas idejas. To esmu teicis un teikšu, ka ja paskatāmies tā saucamās "sīkpartijas", tad tur ir gan cilvēki, gan programmas kuras varētu celt Latviju, bet pie varas tiek nevis tas kuram ir laba ideja, bet tas kuram ir vairāk naudas. Problēma jau ir tā, ka cilvēki nelasa programmas, nevērtē cilvēkus, bet truli pakļaujās reklāmai. Ja cilvēki balsotu pēc sirdsapziņas, par to, par kuru esmu pārlircināts nevis tas kurš vairāk sola un skaistāk čivina, domāju mēs dzīvotu citādi. Bet ir kā ir. Bet tas nav neka jauns. Šāda situācija bija jau senajā Romā. Neviens neko jaunu nav izdomājis un cilvēki kopš tiem senajiem laikiem kad bija lielā un spēcīgā Romas impērija nav mainījušies. Kā kāpa, tā kāpj uz tiem pašiem grābekļiem. Pasaule nemainās. Ir skaidrs, ka ne kāda skaistā nākotne mūs nesagaida. Parādās ziņas kā sagatavot 72 stundu somu un kurp doties. Ļoti jauki. Tikai ir viens jautājums kurp doties? Latvija ir ļoti maza, lai kur aizbrauktu vajag naudu un ne jau desmit vai divdesmit eirīšus, pat ne simts vai divsimts. Nauda bija izšķirošā kad otrā kara laikā cilvēki devās bēgļu gaitās. Aizbrauca tie kuriem bija nauda, kuri to varēja, nabagi palika šeit un iznesa visu smagumu cauri padomju laikiem un saglabāja latviešu tautu, kamēr to kuri aizbrauca uz ārzemēm pēcteči ir nomināllatvieši, kuri pēc izcelsmes ir latvieši, bet būtībā ir asimelējušies tās valsts sabiedrībā kurā tie dzīvo. Nekā neparasta. Tikai loģisks iznākums. Vienkāršs piemērs. Kur palika līvi kuru vēl pēc kara bija gana daudz? Nekur tie neizzuda, asimilējās latviešu sabiedrībā, aizmirsa valodu un viss, nav vairs līvu kā kopienas ar savu valodu kura runā un raksta savā valodā vairs nav. Tas, ka kādi sanāk reizi gadā Mazirbē ir labi, bet īkdienā tādu vairs nav. Diemžēl daži kuri šeit mēdz atbalstīt karu un lamāt tos kuri to nevēlas to nesaprot. Diemžēl pasaulē valda princips, ka uzvar nevis saprāta balss, bet tā kura skaļāk kliedz. Neko tur nevar darīt. 

5.marts, 6:54
DŽA

Ir tāds, protams, tu neesi oriģināls, dārzeņiem oriģinalitāte nepiemīt  :)))

5.marts, 14:40
Dzēsts lietotājs
Dzēsts lietotājs

ir tāds

Gribētos cerēt, ka reāls karš tomēr nebūs vai arī tas būs vieglā formā. Tikai tagad spēju nedaudz vairāk saprast, cik tas ir traki ar ceļa somu doties bēgļa gaitās. Kad to skatās filmās vai lasa aprakstos, tas liekas kā sens, tālā pagātnē palicis piedzīvojums. Es arī tikai nesen aizdomājos, ka bēgļu gaitās devās tie, kas var atļauties - ne tikai fin.lidzekļu un sakaru dēļ, bet arī ģimenes kopienu ziņā. Daudzi pa vienam ari neizšķirsies kaut kur doties. Lai gan kara laikos, ja zināja, ka savāks uz nošaušanu, tad ari leca vilcienā bez nekā un devās nezin kur. Par šiem stāstiem vēlāk arī  tika filmas uzņemtas,kas vairāk atgādina šausmu fantastikas filmas.  Tomēr pēc kāda laika viss aizmirstas un sākas no jauna.

Man liekas, ka karam (un baisām krizes situācijām) vispār nevar sagatavoties.  Mazai nācijai ir grūti saglabāt kultūru, zināšanas un vispār jebko. Manuprat, ja nācija skaitliski sarūk, tas nozimē, ka tā degradē. Un tā ir pazaudējusi svētību. Un nav jau nekas slikts, ja tā asimējas nācijā, kura nākamajām paaudzēm var vairāk nodot kultūru un zināšanas.

5.marts, 21:49 (6.marts, 0:36 - labots)
Ir tāds

rudzupuķe

Runājot par karu, nav vieglu, vai smagu kara formu, karš ir karš. Par pārējo piekrītu- jeb kurš karš tā vispirms ir liela traģēdija kura nes sev līdz neatgriezeniskas sekas. Tu esi sapratusi, tomēr ir daudz tādu foruma zvaigžņu kuras domā, ka karš ir kā filma, jeb spēle kuru var vērot zilajos ekrānos. Atnāks labie onkuļi, pif, paf un viss notiks, kamēr viņi ērti iekārtojušies uz dīvāna vēros zilos ekrānus. Nebūs tā, nebūs! Diemžēl ir gana daudz to kuri to nesaprot. Ja karš sasniegtu Latviju vienīgie kuri ciestu būtu tikai mēs paši, neviens cits. Kamēr daudzi to nesapratīs, nav nekā uz ko cerēt. 

Runājot par nācijas sarukumu un asimilāciju, tad diemžēl tauta kura asimilējās zaudē savu kultūras identitāti kā pirmo. Kas ir saglabājies no senajiem latviešiem- nekas. Latviešu valoda ir veidojusies uz Vidzemes dialekta bāzes, tādejādi izskaužot visu kas vēl bija palicis no Kursas ķēniņvalsts, tas ir līvu un kuršu valodas sintēzi kuru mēs pazīstam kā Kurzemes, jeb ventiņu dialektu. Dienas kārtībā ir latgalieši un tad latvieši. Arī no senākās kultūras nekas īsti vairs nav saglabājies, ir tikai kādi atsevišķi hroniku pieraksti nekā vairāk. Diemžēl. Nepiekritīšu, ka asimelējoties nācija nākamajām paaudzēm var nodot kultūru un zināšanas. Kā liecina vēsture, tad kultūra un zināšanas ir pirmās kuras tiek asimelētas uzsūcot citas tautas kultūru. Man patīk somugru tauta- udmurti un komi kuri, lai arī mazas tautas, tomēr stūrgalvīgi dara visu, lai saglabātu savu kultūru un valodu un atšķirībā no latviešiem necenšās nevienam neko uzspiest. Tomēr neskatoties uz to, ka Udmurtijā udmurtu ir tikai 30%, tur zināt un runāt udmurtu valodā, skan lepni. Atceros kādu Latvijas pārstāvi Briselē kura lepni paziņoja, ka viņas bērni nezina latviešu valodu nezina, jo kam tiem tāda maza valoda. Tie mācoties starptautiskā skolā, zinot angļu, franču un kādu vēl tur valodu, kam tiem tādas mazas tautas valoda vajadzīga. To publiski Latvijas radio pirms gadiem pateica LR diplomātiskā korpusa darbiniece. Ko vēl te teikt? Kā sauksi, tā brauksi! Ir par ko padomāt! Neatgriezīšos pie tā, ko esmu jau iepriekš teicis, tomēr atgādināšu, ka īpaši jaunā paaudze kura ir devusies emigrācijā ļoti strauji asimelējas tajā sabiedrībā kurā tā mīt. Ja tie kuri devās bēgļu gaitās, cerēja reiz atgriezties, tāpēc vēl saglabāja latviskumu, tad šodienas paaudze kura dodas emigrācijā turp dodas ar aizvainojumu un rūgtumu, bez cerībām atgriezties Dzīmtenē. Līdz ar to asimelācija norit daudz ātrāk. 

6.marts, 6:16 (6.marts, 6:23 - labots)
Dzēsts lietotājs
Dzēsts lietotājs

ir tāds

(Man patīk paklausīties Tavos stāstos, tāpēc uzturēšu sižeta līniju pat, ja nav ko piebilst.:) )

Nepiekritīšu, ka asimelējoties nācija nākamajām paaudzēm var nodot kultūru un zināšanas.

Es arī neesmu līdz galam par šo tēzi pārliecināta, taču atceros viena "guru" apgalvojumu,ka tas esot normāli, ka stiprākais un labākais "apēd" vajāko, - bija domāts tieši nāciju. Par stiprāko - skaidrs, bet vai vienmēr labākais apēd, nav skaidrs. Biju domāju, ka LV tiešām vairs nav ko nodot  nākamajām paaudzēm, jo pati nekādas garīgas vai kultūras vērtības neveido un "nepadod tālāk" - mēs tagad visi skatāmies "rietumu" TV - ar to  augam, dzīvojam, mācāmies. Un tad jau nekas cits neatliek kā paņemt citu kultūru reliģiju, zinātni un visu pārējo.  Tas var būt angļu, krievu vai kādā citā valodā. Kāda jēga, ka katra tantiņā uz soliņa runā savā valodā, ja nekas cits īpašs viņas neatšķir. Latviešu valodā var lasīt tikai dainas, kuras vairs neviens nelasa un kurām ir vairāk vēsturiski informatīva nozīme, nekā praktisks, reāls pielietojums.

Ar ko Tev iekrita prātā kurdi un umurti? (Es par tādiem pat dzirdējusi tikpat kā nebiju.) Nekādi ilgdzīvotāji viņi arī diez vai būs, jo krievu vidē asimilējas.

Kaut gan ir starpība starp zinātni un kultūru. Un kas vispār ir kultūra? Tās ir gleznas, tradīcijas vai varbūt funkcionējošs garīgais mantojums, kas veicina morāli un tml. lietas? PIemēram, TIbetā ir kultūra. Stiprai tautai būt jābūt visiem 3 virzieniem. Un mūsdienās + ieročiem, savādāk stiprākais tāpat nāks apēst. Kaut gan es domāju, ka tautas vienīgais un stiprākais ierocis ir garīgais mantojums. Un tas jau arī tiek asimilēts no citām kultūrām. Kristietiba jau ir izkonkurējusi dainas. Manuprāt, tas ir vienīgais, kas llgtermiņā tautu var nosargāt no izmiršanas. Un tautas ar ieročiem (ASV, Ķīna) arī tīri ilgi dzīvo. Bet manuprāt tie ieroči arī iet kopā ar kādu garīgu aspektu (amerikā tomēr esot daudz funkcionējošu kristiešu, Ķīnā arī cilvēkiem ir savs reliģiskais virziens). (Cerams, pārāk nesakarīgi neizteicos.) :)

6.marts, 13:28

Tavs ziņojums

 
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 12:05

Jaunākās diskusijas