Nu ja,te kāds runās par Nīči. Un, ja kāds par Nīči vai Grimmiem domās atšķirīgi no Dža, tad viņš ar saviem draugiem nesīsies uz drošības dienestiem stučīt. Kāda starpība, vai tev domas nesakrit par Nīči, Grimiem, filozofiju, religiju, politiku vai mākslu. Fakts ir tāds, ja tās atšķiras, tad mudīgi jāies stučīt, jāsoda kāds savadāk domājošai, vēlams, pēc iespējas bargāk. Un pēc tam bez kautrēšanās jāaicina atkal uz dikusiju.
Vispār jau par Nīči Tev vajadzētu runāt tikai ar Dzēsto Lietotāju un ar citiem draugiem. Ir lielaka varbūtība arī, ka domas sakritīs.(Vēl drošāk butu diskutēt pašam ar sevi - tad garantēti sakritīš, turklat arī stučīt neviens neies ar mērķi sodī par tot, ka neesi otra klons un ar savu atšķirību ierobežo pirmā demokrātiju.) Kapēc neaicini Dēsto lietāju, Kurpi vai Aleksandru par Nīči diskutēt? Pārējie te noteikti varētu pārsmieties.
Esmu lasījusi Nīči, Kantu, Hēgeli,tikai īsti neatceros, vidusskolas vai augstskolas programmas ietvaros. Varbūt tie bija neveiksmīgi darbi, bet nesapratu neko. Bija tādi, kur kaut kādu domu varēja noturēt, bet bija tādi, ka vispār neko - jau vienā teikumā tika izteiktas 5 dažādas domas, kuras neizdevās savienot - tāpat iepriekšējo teikumu ar nākamo. Es reāli pārsmietos, ja jūs šeit par Nīči, Kantu vai Hēgeli diskutētu, lūdzu ar citātiem. Un es ieteiktu ar saviem domubiedriem - lai tas cirks mums neizpaliek.
___________
Runājot par cenzūru un diktatūru, tas ir bijis visos laikus. ZInu vecos cilvēkus, kas stāstījuši, ka viņus aicinājuši pratināt uz čeku, dzirdēti stāsti, ka cilvēkam liegts izglītību iegūt vai dzīvot pilsētā, jo padomju vara pieķērusi, ka "nepareizi domā". Ir dzirdēts par vāciešiem, kas tomēr barojuši paslēpušās ebreju ģimenes, kuras arī par to sodītas. Arī kara stāstos ir dzirdēts, ka, neskatoties uz to, ka pavēlēts nošaut visus novargušos cilvekus, kas ar saviem spēkiem vairs nevar paiet līdz soda vietai, bijuši tādi,kas palīdzējuši; kas koncentrācijas nometnē "ienaidnieka" bērniem devuši konfektes vai pārtiku. Bet tas vienmēr likās tālu, sen, pagātnē. Nekad nevarēju iedomāties, ka visu to pašu nāksies peidzīvot tik tuvu, reāli un tagadnē. Un tikai tagad saprotu,ka nekad nekas nav mainījies - kā cenzūra bija Dienvidkorejā, Krievijā, Ukrainā, tāpat tā ir arī Latvijā un ne tikai padomju Latvijā.
Nav svarīgi, ka cilvēks domā - par Krieviju, par Latviju tādu vai šitādu, zemākie no cilvēkiem ir tie soģi, kas neadekvāti soda par to, ka cilvekam "patīk melna vai balta krāsa", "patīk roks vai pops", jo tas viss mainās. Šobrīd modē un labais skaitās roks, rīt- pops. Viszemiskākie, ļaunākie cilvēki ir tie, kas drastiski soda pretējā ideju nometnē esošos. Neatceros vārdu tam zinātniekam, kuru sodīja ar nāvessodu, jo vins atteicās atteikties no pārliecibas, ka Zeme riņķo ap Sauli, nevis otrādi. Vienmēr domāju, kapēc viņs bija tik stūrgalvigs. Būtu piekritis, butu izdzīvojis, priekš kam mulķu baram jāzin, ka ir otrādi. Lielākais nelietis ir nevis viņš, kurš varbūt pareizi, bet varbut nepareizi bija nonācis pie secinājuma, ka Zeme griežas ap Sauli, bet gan tie, kas nolēma par to sodit ar nāvessodu vai kaut vai citu sodu.
Protams, dažreiz cilveki ir jāsoda, ja viņi grib kaut ko ļaunu (piemēram sodīt bez pamata, jasoda kā reiz butu dzēšts lietotajs,bet ari viņus savs sods ķers). Jāsoda par izdarītu slepkavību, varbut jāliek cietumā par plānotu slepkavību, bet mobingot, sodīt, stučīt, nogalināt, likt cietumā tikai par to vien, ka cilveks pārstāv kādas citas neitrālas vai humānas idejas - lūk, tas liecina par vislielāko, absolūto ļaunumu.
Sam Rivera
Šodien, 11:00
