Kā kremļa fašistu režīma atbalstītāji attaisno uzbrukumu Ukrainai, saucot to par nepieciešamību.

1. Ukraina gatavojās uzbrukt krievijai, mēs viņus apsteidzām par trijām dienām, jo 27. februārī Ukraina būtu uzbrukusi.  Tas ir nonsenss, bet tam daudzi, teikšu idioti, jo savādāk viņus nosaukt nevar, tic.

2. ASV un NATO sāka karu, krievija aizstāvas.  Atkal nonsenss, ASV, visiem iespējamajiem diplomātiskajiem līdzekļiem, centās pierunāt kremli nesākt karu.

3. Ukraina 8 gadus bumboja Donbasu, mēs nevarējām nereaģēt.  Nonsenss- 2014.gadā, Donbasu okupēja krievijas armija, Ukraina nevarēja aizstāvēt savas austrumu teritorijas. Donbasu Ukraina nebumboja- Doneckaa nav neviena sagrauta nama.

4. Ukrainā ir nacistu režīms, kas apspiež krievus, nācām savus tautiešus atbrīvot.  Nonsenss. Sabumbot pilsētas, kurās 90% iedzīvotāju ir krievi, nav atbrīvošana. Tika panākts tas, ka Ukrainas krievi, kuri vēl naivi domāja to, ka krievija viņus aizstāvēs, saprata, ka kremļa režīms ir absolūts ļaunums. 

5. Ukraina negribēja draudzēties ar mums, Ukraina izvēlējās Eiropas draugus, tātad, mēs piespiedīsim Ukrainu draudzēties ar mums!  Te nu nav ko teikt.

 1.Ukraina patiešām gatavojās uzbrukt. Jo Doņeckā jau tas saucamais 8 gadu karš nebija beidzies. Un Ukrainas teritorijā tiešām darbojas nato darboņi, kas vadīja, atbalstīja un zināja par Ukrainas operāciju. Un dažādos avotos min, ka esot gatavota lielāka operācija (liela nevis lielāka). Ar dokumentiem neesmu iepazinusies, bet tas ir pietiekami ticami. Ja vajadzīgi pierādījumi, tad to meklēšanai lielāks laiks jāiegulda. Ukraina jau netaisījās likt mieru Doņeckas apgabaliem, bet pabeigt tīrīšanu.

2) ASV un NATO jau sen sāka mentālu karu. Lai notiktu fizisks kars, vajag sākt vienam pret otru naidoties. Un tā naidošanās notika vismaz jau 20 gadus, tajā skaitā par iebrukšanu Ukrainā runāja, pie tam publiskā telpā - starptautiskās konferencēs, intervijās pretenzijas vienam pret otru jau sen varēja dzirdēt. Un tās nav tikai pretenzijas, Krievija ar Nato reāli karoja tikai citu tautu teritorijās. Visos pēdējo 20 gadu laikā Krievija ar Nato arī karoja viena pret otru tikai citā teritorijā. Ko tu domā, ka tas vairo draudzību? Tajā pasā Sīrijā. Formāli tas skaitījās kā pilsoņu karš, piemēram, Sīrijā, bet praktiski tur karoja NAto vienā pusē ar savu militāro arsenālu, bet Krievija ar savu arsenālu otrā pusē. Starp citu, uzvarēja Krievija. Pēdejos karos tieši Krievija uzvarēja un padzina nato no to valstu teritorijām, Ko tu domā, ka tas vairoja nato mīlestību pret Krieviju? Vai varbūt vēlmi sakaut? Krievija teica pie kādām nato darbībām tā iebruks Ukrainā, bet Nato turpināja tās darbības. Un viņi iebruka. Tā pati militāro bāžu paplašināšanās bija viena no tām darbībām, ko Krievija gribēja noregulēt, bet bezcerīgi. Jā, nato izprovocēja karu. Ja viņi saka "ja nāksi, tad šaušu", bet tie turpina nākt. Tad nav ko brīnīties, ka arī šauj. Mūsdienās pārkāpumi var būt dazādi - ne tikai, kad ienaidnieks iebrūk teritorijā. Var arī tās pašas bāzes uzstādīt vai citādi ieriebt. Un kā NATO darbojas - to jau visa pasaule redz uz tās pašas Irākas, Irānas, Lībijas utt. fona. Tas ir traktējams kā nato uzbrukums tām valstīm un to pašu tā gribēja un planoja izdarīt ar Krieviju un turpināja veikt priekšdarbus.

3. Bumboja gan. Pajautā, ko strāsta tūkstošiem iedzīvotāji un kā rāda cauršautas mājas un skolas. Viņiem pat eņģeļu aleja ir izstādīta ar "Donbosa karā" bojā gājušiem bērniem. Visi atceras Ukrainas galvas teicienu: "Kamēr musu bērni ies skolā, jūsu bērni sēdēs pagrabos".

4. Muļķīti. Pirmkārt gribēja atbrīvos no pārukraiņošanas un izšaušanas tās daļas, kuras nobalstoja par pievienošanos Krievijai. Patiesībā - tikai izteica vēlmi. Minskas vienošanās neparedzēja šo teritoriju pievienošanu Krievijai, bet tikai krievu neizšaušanu un varmācīgu nepārukraiņošanu. Par pārukraiņošanu vēl varētu pastrīdēties, bet izšaut cilvēkus tikai tāpēc vien, ka tie ir krievi, gribētu pievienoties Krievijai un dzīvo Doņeckas apgabalā, ir tiešām nonsenss - kara noziegums,kā minimums,

5. Viņiem vienalga, ar ko Ukraina draudzējas. Bet negribēja, lai Ukraina savu teritoriju iedod nato kara aktivitātēm pret Krieviju. ķīna arī negrib dot Taivānu - nato aktivitātēm pret Ķīnu. ASV arī negribēja, lai Kubā varētu notikt Krievijas aktivitātes pret ASV izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ. Visi, kas organizē karus, ļoti labi zin, cik izdevīgi mūsdienās ienaidniekam izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī novietot savu militāto tehniku pret attiecīgo ienaidnieku. Šādu priekšrocību sevis sakaušanā Krievija negribēja dot. Un arī ASV negribēja. Un neviens negribētu, ja vien viņam ir balss tiesības un iespējas to jautājumu regulēt.

Es pat neatbildēšu.  Par cilvēku,  kurš izvēlējies skaistu niku "rudzupuķe", varu teikt vien to- vai nu absolūts idiots, jebšu kremļa apmaksāts mēsls. 

CIK VAR MELOT??? PIETIEK! Tas kremļa fašistu režīms, krieviem melo! Krievijas diktators ir noziedznieks, krievija ir teroristu banda! Krievija ir  zaudējusi visu! Absolūti visu! Terorists, agresors, ar kuru sarunas nav iespējamas! 

Interesanti ka atbilde kas neapmierina izsauc tādus mēslu uzplūdus.

Z ilais, atbildes nebija. Mēslos pludo tu.

Ir tāda zvaigznīte '' brūnais punduris''  ap kuru nekas nav iespējams eksistēt.

Laikam būtu jāsāk ar sagrozīto faktu atspēkošanu.

1. Ukrainu Rietumi spieda uzbrukt Donbasam un ne 27., bet jau 25. februārī. Lai arī Donbass 2022.gada 24. februārī nebija Krievijas subjekts, taču to varēja uzskatīt kā slēptu uzbrukumu Krievijai, jo ja Krievija neko nebūtu pasākusi, tad 70% Krievijas iedzīvotāju + 10% liberastu varēja gāzt Putina valdību. Tāds arī bija Rietumu mērķis, lai noguļ palīdzības sniegšanu krieviem Donbasā un tālāk jau pie varas Krievijas liberasti, kuri ar lielāko prieku būtu pēc tam Krieviju iznīcinājuši ar galiem, ka 90. būtu vēl ziediņi, salīdzinot ar šodienu.
2. “ASV un NATO sāka karu, krievija aizstāvas. “ ©

Tā arī ir. Krievija novērsa III PK, jo ja Ukraina būtu uzņemta NATO, tad karš būtu jau nenovēršams. Aprobežoti ir to nesaprast.   

3. Nu ko var muldēt par Krievijas armiju Donbasā. To pat noliedza Ukrainas aizsardzības ministrs. Tik pat labi tad varētu runāt par NATO karošanu Donbasā, jo sākumā tieši tie karoja Donbasā, jo Ukrainas armija Krimā 80% pārgāja Krievijas pusē. Donbasā kur līdzīgi, tā kā nebija jau ko īsti sūtīt. Vēlāk sāka formēt karotājus no Rietumukrainas un protams, Kolomoiska finansētos nacistus.

“Doneckaa nav neviena sagrauta nama.” ©

Nav pareizi tik nekaunīgi melot, jo jūs tā savam rakstītam zaudējiet lasītāju uzticību. Šīs attēls būtu no Gazas vai tomēr Doņeckas? https://news.trust.org/contentAsset/image/73846a70-4399-4295-872e-03c5dcf6b5c3/image/byInode/1/filter/Resize,Jpeg/jpeg_q/90/resize_w/1400 

4.“Sabumbot pilsētas, kurās 90% iedzīvotāju ir krievi… “ ©

Trakums ar jums, Dža. Ja tas ir tā kā rakstiet, tad kāda Ukraina, kādi ukraiņi un kāda valsts valoda ukraiņu? Tas jau tad jāvērtē kā genocīds pret krieviem no 10% ukraiņu, ka viņi pat nedrīks savā dzimtā valodā runāt, mācīties…   

5. “Ukraina izvēlējās Eiropas draugus” ©

Nepaskaidrosiet, kādā veidā tā izvēle notika… tika rīkots referendums?

Jopcik, cik daudz idiotu.

rudzupuķe

Pirms gadiem četriem tikos ar Doņeckas aizstāvjiem, viņi bija atbraukuši uz Latviju. Viņi liecināja, ka nekāda Krievijas karaspēka tur nav un nav bijis (toreiz), bija tikai vietējo zemessardze. Mūsu mazā Vāczemes zvaigznīte no Andromēdas to nesaprot, karš nav par Ukrainu, bet par Krievijas dabas resursiem un valdīšanu uz jūras kurš iesākās vēl 18. gs. kad Pēteris I cirta logu uz Eiropu un arī tagad Krievija  kontrolē Arktisko jūras ceļu kurš ir īsākais ceļš no Eiropas uz Āziju. Bet tas ir tāds salds kumosiņš kurā iekosties grib visi, tikai nesanāk. Arī Latvija savā ziņā ir anglosakšu projekts. No kurienes uzradās ASV piensaimnieks, fermeris, Kārlis Ulmanis? Kas deva pilnvaras veidot Latvijas valsti? Līdz 1918. gadam, kaut arī formāli, bet pastāvēja Kursas ķēniņvalsts kura tika iekļauta Latvijas teritorijā. Vēl tagad Ķemeru purvā var atrast 18. gs. robežakmeņus starp Kursu un Vidzemi. Es nesaku, ka tas bija gluži slikti, par to nav runa, bet juridiski nekorekti gan, kas raisīja daudzas problēmas tālākā perspektīvā, kā kuršu ķēniņa (!!!) arests kuram juridiski bija lielākas tiesības sevi par tādu pasludināt kā Nacionālai padomei dibināt valsti un līdzīgas juridiskas nesaskaņas. Diemžēl. Mums ir divas iespējas- vai mēs kā musu senči kādreiz izmantojam to ko Dievs mums ir devis, tas ir ģeogrāfisko stāvokli, vai tad nekā. Senās hronikas runā par to, ka reiz pat spāņi bija iecienijuši Kurzemes piekrasti, jo Kursā bija zirgi kādu nebija tā laika Eiropā. Reiz romieši gluži kā tagad mūsu Vāczemes zvaigznīte no Andromēdas sevi pasludināja par civilizētu savbiedrību un pārējos par barbariem. Un ar ko tas beidzās, kurš uzvarēja? Es gribu aicināt tikai uz vienu, kritiski vērtēt notiekošo mācīties no pagātnes, lai nav jākāpj uz tiem pašiem grābekļiem un katram jāprot kitiski domāt. Karš Ukrainā kuru tik sirsnīgi atbalsta mūsu zvaigznīte nevienam neko labu nedod un nedos, tikai iznīcinās tautu. Tagad jau Ukrainā grib iesaukšanas vevumu pasludināt no 17-70 gadiem, tai skaitā arī sievietēm. Patiesībā, tā ir ukraiņu tautas traģēdija par kuru ir jāraud nevis jāpriecājas. Neiedziļināšos pašreiz latviešu tautas traģiskajās lapusēs, tas ir otrajā karā, bet mēs kaut kā spējām cik necik atkopties, kaut daudz ko neatgriezeniski esam zaudējuši. Bet tā būtu cita saruna. Miers baro, nemiers posta! Tikai ir vajadzīgs prāts, lai to saprastu. Nedzīvojam mēs kādā pirmatnējā kopienā vai kaut vai baltu cilšu laikmetā, tā zvaigznītei labāk patiks, kad viena cilts, kad tai trūka pārtika gāja mierīgi aplaupīt otru. Tas laiks ir pagātnē, tagad jādomā ar prātu un jārunā. Vakar vakarā man darbā pienāca mūsu minka un kaut ko sirsnīgi stāstija. Raugi, pat kaķis neuzbrūk, bet cenšas komunicēt, tikai mēs nesaprotam, vai tad cilvēks ir stulbāks kad mums ir valoda kuru mēs saprotam?

Ir tāds, tu ir godīgs kremļa pederasts:)

Dārgais Vāczemes zvaigzne no Andromēdas, kas esi tu pats? Sēdi savā Andromēdas galaktikā jeb Vāczemē kur tu tur esi un kāda tev daļa gar Latviju vai Krieviju? Sēdi, maksā savus 900 eiro par dzivokli vai cik tu tur maksā, sit kulakā, met mutē un pāēdis arī būsi, dari ko gribi, ja vari. Tava dzimteme (reich) ir Vācija, jeb Andromēdas galaktika, dari tur ko gribi,tikai nejauc gaisu Latvijā ar savu pārgudrību! Lai tev labi veicas!

Ir tāds, nesanāks jo tiko mūsu '' brunais punduris'' apklusīs tā saimnieks ar kāju iespers pa piekto pnktu un bez nekādām kompensácijām patrieks prom.

Vili,diemžel tā tas ir. Bet es gribu dzīvot brīvā valstī, brīvā no jeb kuriem kungiem, brīvā no Dža jaunskungiem.

ir tāds

jā, es Tev pilnībā piekrītu. Tavas un šeit citu forumiešu (bet ne visu) vēstures zināšanas apbrinoju. Latvijā ir gudri un domājoši cilvēki,bet līdz valdībai netiek.

Par Dža negribas neko teikt, negribas aizvainot, lai gan viņš nebaidās aizvainot citus. Es domāju, ka tā ir kāda nedziedināta trauma no iepriekšejām dzīvēm. Ir dzirdēts, ka tie, kas, piemēram, ienīda krievus, tie nākamajā dzīvē piedzimst par krieviem. Manuprāt, dža ir kāda emocionāla, nepārstrādāta trauma no kādām iepriekšējām dzīvēm attiecībā pret krieviem. Varbūt kāds mongols bijis. (Ir jau vīrieši, kas slepkavo sievietes, jo ir bērnības trauma ar agresīvu māti vai tml. Apmēram analoģisku iemeslu dēļ dža nīst krievus, jo tik iracionālu naidu ir grūti kaut kā ar saprātu izskaidrot.) Protams, tas ir zems līmenis nīst kādu tautību. Pārsteidzošā kārtā Latvijā tādu ir daudz un parsteidzošā kārtā tādi ir pie valdības. Tas liek vilties laviešu tautā, tautas kvalitātē kā tādā. Bet, no otras puses, ir jau jāciena visu cilvēku zemapziņas, nedziedinātās traumas. 

Cilvēki grupā saliedējas, ja var kadu sist. Atī tautas saliedējas, ja grib apvienoties pret kādu kopīgu ienaidnieku (Krieviju, varbūt ASV). Arī latvieši apvienojas, jo jūtas vienoti naidā pret krieviem - labi, ka ir krievi, -jo  kas tad vēl varētu vienot. Ja nebūs krievi, tad ēdīs un nīdīs viens otru, jo, ja ir tas "nemiera, kara, ēšanas" gars, tad jau ir vienalga, pret ko to vērst.

Nav  jābūt pārāk gudram, lai nesaprastu, ka "miers baro, bet nemiers posta". Diemžēl ar intelektu tam var nebūt nekāda sakara. Ir ļoti intelektuāli cilvēki, kas uzciklējušies, ka izraēļi, anglosakši (latvieši), (varbūt baltie)  ir izredzētāki, salīdzinot ar citiem.

Dīvaini, ka tautieši neredz, ka nato darbojas savās interesēs. Tagad viņi karo ar Krieviju, tad ar Ķīnu, bet īstenībā nato ir tādā kara - uzkundzēšanās noskaņā. Ja nebūs Krievijas, ar ko karot, tad karos ar musulmaņu tautām. Ja tur būs kārtība ieviesta (sagrauta, uz celiem nolikta, identitāte atņemta - kā pelestīņiem), tad karos ar kaimiņiem, galu galā arī Latvijai ķersies klāt. Nato grib savākt visus resursus sev un pavēlēt, lai viss notiek pec viņu gribas. Vienkārši no Latvijas Nato šobrīd neko nevajag - ģeogrāfiskā vieta jau ir labprātīgi atdota. Vairs no Latvijas nav ko paņemt. Bet vel pec laika varbūt kokus vajadzēs izcirst, varbūt dzeramo ūdeni vajadzēs, varbūt migrantus vajadzēs izmitināt. Bet īstenībā jau Latvija jau tā atdod visu, kas tai ir, un tai pašai, sanāk, neko nevajag, pat iedzīvotājus nevajag. Tāpēc mums nekādu konfliktu ar nato nav... Bet, ja pavēro nato uzvedību, tad tas ir tikai laika jautājums. Tiesa, šobrīd nato ir aizņemta, Latvija būtu kādā 1000.kara interešu sarakstā. Vienīgi, izskatās, ka tik bezgalīgi ilgi jau arī citas tautas neļaus nato kāpt uz galvas, jau daudzas protestē. Bet kā veiksies, to nevar zināt.

Nu kā ir, tā ir.

rudzupuķe

Es piekrītu, neiedziļināsimies sīkumos kuriem nepiekrītu. Redzi, Dievs mums ir devis zemi, zemi kurai ir ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Un tas mums ir jaizmanto. Nezinu vai mūsu zvaigznīte zina, bet līdz pat 1932. gadam saeimā bija trīs valodas, valstī, četras, latviešu, krievu, vācu un Latgalē arī latgaliešu. Un tas netraucēja draudzīgi sadzīvot. Mani ļoti kaitina 1922. gada zemes reforma kura bija īstākā laupīšana. Daudzi to nezina, bet toreiz tika aplaupīti gan bagātie, gan nabagie. Tāpēc man ir dalītas jūtas. Raugi esmu, krievu (kriviču!!!) pēctecis kuri Latvijā ieradās 1917. gadā bēgot no nāves dzimtenē, jo ieņēma amatus cariskajā Krievijā. Varbūt (bet diemžēl nesanāks veselības dēļ) būšu lielāks pateriots nekā mūsu draugs Dža kurš mīt Vāczemē. Ja varētu, ietu un aizstāvētu šo valsti kā mani vecietēvi (viens bija brīvības cīnītājs, diemžēl mēs viens otru nesastapām, pārāk agri aizgāja mūžībā) noteikti to darītu. Es negribu daudz, tikai jumtu virs galvas, maizi un ko uz tās uzlikt un ja man kas atliek esmu gatavs ar to padalīties ar citiem. Es jūtu līdz pamestiem sunīšiem, kaķīšiem, bez pajumtes esošajiem, utt, tikai es tiem varu palīdzēt tik cik es spēju un varu. Palasot Dža jaunskunga komentārus varētu padomāt, ka viņš ir atteicies no sava dzīvokļa par 900 eiro, atradis ko lētāku un atlikušo ziedojis citiem. Diemžēl šaubos. Mums katram ir jādomā vispirms par sevi, tad varam domāt par pāŗējiem. Šeit es domāju plašāk, nevis tikai par indivīda labklājību, bet arī par valsts labklājību. Primārās ir valsts intereses, tad viss pārējais. Diemžēl Eiropa neievēro šo principu, tāpēc tā lēni un neatgriezeniski iet bojā. Cilvēkam vispirms ir jāmīl sevi, tad ģimeni, tikai tad apkārtējos utt.. Tā veidojas sociums. Daudzi ir pārņemti ar kara ideju, it kā karš būtu kas labs. Esmu to pieredzējis, esmu karojis un tagad to nožēloju. Karš tas ir liels posts, tāpēc ir tikai loģiski, ka esmu pret jeb kuru karu. Ja tev blakus mirst cilvēks ar kuru vēl pirms piecām minūtēm malkoji kafiju, tad tās ir neaprakstāmas izjūtas. Nevienam to nenovēlu. Tāpēc esmu pret jeb kuru karu. Karš posta, lai Die's mūs pasarga no kā tāda. Nezinu valsti kura savu valsts himnu būtu veidojusu uz cariskās Krievijas himnas pamata un tanī pat laikā lādētu Krieviju. Bet Latvija var, mēs esam izņēmums. Iesaku noklausīties cariskās Krievija himnas meldiju un Latvijas himnas meldiju. Un tad redzēsiet kā ir. Toreiz 1873. gadā Baumaņu Kārlim vajadzēja diplomātiski pielīst imperātoram, lai atļautu dziesmu svētkus, tāpēc tapa viņa darbs. Nez vai šodien viņš ko tādu būtu sacerējis. Ir par ko padomāt. Man var aizliegt runāt, bet man nevar aizliegt domāt!

Dža jaunskungs vai negribi paskaidot bez saviem "absurds" kur tu noliedz visiem zināmus faktus izskaidrot kā kremļa fašistu režīma atbalstītāji attaisno uzbrukumu Ukrainai, saucot to par nepieciešamību? Gribu dzirdēt argumentus nevis murgus kuriem nav argumentu, tas ir pierādītu faktu. Ja dzīvo Andromēdas galaktikā, tad kā var zināt kas notiek uz Zemes.

ir tāds,

(varu nojaust, kas ir tie sīkumi, kam nepiekrīti, bet, lai nu paliek šie sīkumi. )

Kādas bija tās zemes reformas 1922.gadā? Vienā teikumā ir iespējams pateikt?

Es gan nejūtu vēlmi "atdot dzīvību par Latviju", tā teikt, aizstāvēt. Kādreiz, kad bija savi ciemi, sava zeme un saimnieka pils, varbūt tam bija kāda nozīme. Ja runā par identitāti, mūsdienu interneta laikmetā, tā jau sen ir izplūdusi no visiem aspektiem, - vismaz, ja runā par latviešu identitātli. Puspasaulei šobrīd ir tāda pati identitāte, t.i., nekāda. Visi neticīgie skrien pakaļ naudai, grib paēst un pajumti. Visi runā angliski vai gatavi runāt citā valodā, vismaz latvieši. Es labāk savienojos ar kādu ungāru identitāti (vai to pašu krievu), zinot, ka tur ir kāda normāla cilveku kopiena, nekā ar tādu dža un Co, kuriem it kā esot latviešu identitāte. Es vispāŗ neredzu nekādu iemeslu ar ieročiem aizstāvēt Latvijas zemi. Pat bez ieročiem cilvēki brauc prom, nevienam tā Latvija vairs nav vajadzīga. Latvija daudziem nozīmē paneļdzīvokli ar kaimiņiem, kurus nepazīst, ar valdību, kura rejas un ir vienaldzīga. Un Latvija ir lielveikals. Jauna paaudze vispāŗ savā starpā runā angliski, jo tas ir stilīgi. Visa informācija ir pieejama angļu, krievu un varbūt vēl kādā valodā. Latviski var tikai runāt uz soliņa vai veikalā pienu nopirkt - ne tur māksla, ne izglītība, ne kultūra. Skatoties, ko sauc par kultūru. Lielos vilcienos tā ir. Vēl latvju dainas var lasīt mežģītā, senā latviešu valodā. Bet kuru šobrīd interesē dainas?

Visos laikos diplomātija bija liela māksla. Bet mūsu laikos vispār nav par ko karot vismaz tādiem latviešiem. Putina idealoģiju vairāk var saprast - Krievzemei ir sava ticība, savas parašas, sava kultūra, vēsture, zeme, valoda. Krieviem 100 gadus nevajag amerikāņu makdonaldus un pārnangļošanos vai būt amerikas izlaupītiem. Bet Latvijai tā īsti, izņemot atmiņas par Latviju un Latvijas melanholisko dabu,nekā arī nav. Tas arī nav maz, bet arī ne tik daudz, lai dēļ tā atdotu dzīvību vai vispār apsvērtu domu par karošanu.

Daudzas grāmatas un filmas rāda, ka sākumā cilvēki kā traki raujas karot, bet, kad mazliet pakaro, tad saprot, ka karš ir absolūts ļaunums. Bet latvieši grāmatas nelasa, kā tādi entuziastiski bērni grib pakarot un pilnīgi nesaprotami, par ko cīnīties. Dža jau sen atrodas Vācijā, vēl patriots jūtas. Es vispār karot pilnīgi ne par ko negribu. Vispāŗ neredzu nevienu ienaidnieku. Jautājums, vai naidīgais latvietis nav lielāks ienaidnieks. Jebkurš, kurš traki kāro naidu un riebšanu, arī ir ienaidnieks.

Bet,ja būtu kā senos laikos - cilts, apmetne, zeme, mājas, lopi, savi cilvēki, savs ciems, sava kopiena un svešinieks nāk izpostīt un padarīt par kalpiem, aizvest verdzībā, atņemt bērnus, lopus,  tad loģiski ir par ko karot. Varbūt cilvēkiem zemapziņā ir atmiņas par kādiem seniem laikiem, kad tuvojošais sveštautietis (tomēr ne jebkurš katrs; ja nāk ar naudu -nopirkt valdību - tad ok) ir liels naidinieks.

Ja atceras Staļinu un lopu vagonus, tad tā nav bijis tikai ar Staļinu un latviešiem. Nevar iefotogrāfēt atmiņā vienu vēstures epizodi un fokusu vērst uz visiem krieviem. Nežēlīgi kari ir notikuši praktiski starp visām tautām un pat vēl tagad. Palestiņi arī nekaifo šobrīd un ne visi to ir pelnījuši. Sīrījā arī parastajiem mirstīgajiem neprasīja, vai viņi grib dzīvot nato bumbotajās teritorijās. Toties, kad šie slīka laivās, tad šos sunīja.

Es,protams, arī nevēlētos, lai Latvija izmirst. Bet tas ir kaut kāds likumsakarīgs process. Kas notiks, tas notiks. Mēs taču redzam, ka tā notiks. iedzīvotāju skaits un dzimstīna samazinās un samazināsies. Latviešu tautas garīgais līmenis krītas ģeometriskā progresijā katru dienu. Pietiek paskatīties uz dža un uz pāris valdības paziņojumiem un iedzīvotāju atbalstu tādam absurdam. Redz, Laima tagad skaitās tautas ienaidnieks, jo atļāvās izlikt mārketinga paziņojumu krievu valodā. Man vispāŗ kauns identificēties ar tādu tautu, kur nu vēl "atdot dzīvību".

rudzupuķe

Sākšu visu pēc kārtas. 1922. gada zemes reforma bija atklāta valsts (saeimas) sarīkota laupīšana. Proti visa zeme tika pasludināta par valsts īpašumu un tiem kuri reiz ar sviedriem savu zemi bija izpirkuši no muižnieka tā bija jāizpērk atkārtoti. Tā pat tika atņemti baznīcu un muižu īpašumi. Pat līvam Līvenam kurš brīvības cīņām bija apbruņojis 100 vīrus un cīnījies par Latvijas valsti viss tika atņemts, atstājot tikai mazo Mazmežotnes muižu Lielupes kreisajā krastā. 

Kas attiecas uz sīkumiem, tad mums katram ir savs redzējums uz lietām, katram ir savi sīkumi un galvenais ir, ka mūsu uzskati galvenajos vilcienos saskan, pārējais jau ir sīkumi par kuriem nav vērt skaldīt matus, tāpēc par to nav vērts runāt. 

Kas attiecas uz krieviem un krievu valodu, tad man jāsaka, ka tie kuri noliedz visu krievisko ir nevis civilizēti ļaudis, bet mežoņi. Pietiek palasīt Pušķinu, Ļermantovu, Dostajevski, Bulgakovu (pateicoties O. Vācietim viņš vienīgais ir veiksmīgi tulkots latviski), viņi visi ir jālasa orģinālvalodā, citādi zūd tur esošais kolorīts. Jēga ir, bet teksts kļūst sauss un neizteiksmīgs. Latvieši jau kopš I kara laikiem ir rāvušies karot vienmēr karu uzskatot par ko tādu romantisku, kaut romantikas tur nav, ir dubļi, zeme, sprādzieni, asins un vaidi. To visu lieliski parāda A. Grīns "Dvēseļu putenī". Tur arī jauni puikas domā, ka 1915. gada vasarā tie ies un sasitīs vāciešus un jau rudenī būs mājās. Diemžēl realitāte izrādas citāda. Tam pamatā ir jaunlatviešu kultivētā varonība, tikai nav skaidrs kāpēc 13. gs. vācu ienācēji kuri nemaz nebija daudzskaitlīgi aptuveni piecdesmit gados uzveica visas vietējās ciltis. Ja kāds te klepos par Saules kauju kuru zemgaļi uzvaŗeja, es piekritīšu, tikai der atcerēties, ka uzvara vienā kaujā nenozīmē galēju uzvaru. Kā teica vecmāmiņa Veročka: "Mēs esam stipri! Mēs esam diženi! Mēs esam raženi! Mēs esam skaisti! Mēs zinām, ko mēs gribam! Un ko mēs gribam, to mēs varam! Ko mēs varam, to mēs darām!". Ļoti skaisti vārdi, tikai vārdi. Vislabākais ir noslēgums: "Ko mēs varam, to mēs darām!". Te gribas vaicāt: un ko tad mēs varam? Gribam daudz kā Gribulītis, bet ar varēšanu gan tā pašvakri. Daudzi atceras represijas un visā vaino krievus. Tikai kad 1937. gadā PSRS tika noslepkavoti  līdz pat 700 000 latviešu neviens Latvijā pat neieklepojās un arī tagad cenšas par to klusēt. Salīdzinot deportācijas bija tāds bērnu šļupsts. Der atcerēties kāpēc tās notika un kuri bija to īstie organizātori. Ir arī vēl kāds netīkams fakts, proti cik latviešu pamatojoties uz palīdzību žīdu tvarstīšanā un izdošanā vācu okupācijas laikā pieteicās uz nošauto žīdu mantu. Arī tāds moments bija. Nemaz nerunāšu par tādiem latvju varoņiem kā Teodors Eihmanis (SLON priekšnieks pēc kura pavēles tika iznīcināti tūkstoši krievu inteliģentu Krievijā), Eduards Bērziņš (Magadānas dibinātājs,  Daļstroj tresta priekšnieks Magadanā, kam pakļāvās arī reģionālās Gulaga nometnes), Par tādām kolorītām personām kā VČK līdzdibinātāju Petersu Jēkaupiņu kurš bija asinīs pāri galvai un pirmo Sarkanās armijas virspavēlnieku Jukumu Vācieti nerunājot. Kā man reiz stāstiaja tēvs, tad tas bija 1944. gada rudenī, bija pagājušas divas stundas kā bija ienākusi sarkanā armija un jau pa mājām staigāja vīri ar sarakstiem un meklēja kolaburantus. Viņš vaicāja: no kurienes radās šie saraksti, jau divu stundu laikā? Bez vietējo palīdzība neiztika. Tā, ka mums ir ar ko "lepoties". Kas attiecas uz VDK maisiem, jautājums nav tik viennozīmīgs. Nesen lasīju somu vēsturnieka Joko Talonena pētijumu "Baznīca staļinisma žņaugos" kur ir aprakstīts, kā kādu baznīcas augsti stāvošu amatpersonu piespieda sadarboties. Viņš piekrita un tūdaļ teciņiem devās pie arhibīskapa viņam visu izstāstīja un lūdza viņa klātbūtnē neko nerunāt lieku. Tas ir viens gadījums, bet cik tādu bija vēl? Tā pat kā reiz pēc slavenā 59 panta notiesātais Baltijas federācijas lietā Gunārs Rode atrodoties Mordovijas lēģerī pasūtija visus tālāk un atteicās strādāt padomju valsts labā kamēr tur pat esošais Gunārs Astra strādāja kā bitīte. Vēl vairāk, Astra pēc iznākšanas no lēģera uzreiz sāka skraidīt pie bijušajiem draugiem pakļaujot tos briesmām. Bet tautai vajag varoni un tāds ir. Kurš var pateikt ko Astra teica savā pēdējā runā tiesas mājā? Tiesas sēde bija slēgta, piedalijās Astra, tiesnesis ar diviem piesēdētājiem, prokurors, advokāts un sekretāre, pie kam visi zem VDK paraksta par informācijas neizpaušanu. Tad kā? Un lūk rodas ļoti, ļoti daudz jautājumu kuru rezultātā "laimīgā latvju tauta" kuru visi tikai cenšas apspiest pati nav nemaz tik balta un pūkaina. Bet ai kā gribas būt labam un jaukam kuram visi uzbrūk, kaut patiesībā tā nav. Tikai stiprs spēj atdzīt savas kļūdas, vārgulis izliekas, ka tādu nav.  Noslēgumā gribu minēt kādu interesantu faktu. Lai cik dīvaini tas neizklausās, bet vācu okupācijas laikā kursēja vilciens Rīga- Maskava. Šķiet kā tad tā, bet tā bija. Šodien mums jābūvē žogi ar Krieviju. Ir par ko padomāt.

Es arī domāju, ka mūsu ceļs ir Latvijai kļūt daudznacionālai. Latvijai kā tādai nav nekadas nopietnas, dzīvotspejīgas zinātniskās, vēsturiskās un kultūras bāzes. Nav mums viedu bibleiotēku, daudzu gadsimtu laikā uzkrātu, apkopotu gudrību, ja neskaita tautas dziesmas utt. To jau nevar salīdzināt pat ar šumeru bibliotēkām, Romas un par citu tautu mantojumu nerunājot.

Mūsu internacionālajā laikmetā tautu saaugšana ir neizbēgama. Latvieši būš tikmēr, kamēr būs, bet īsti jēga pat latviešiem nav jēga speciāli palikt par latviešiem sobrīd. Piespiest krievus apgūt latviešu valodu ir primitīva skaudība, atriebība, nezinu, kā to vēl saukt, jo tam vispāŗ nav nekāda racionāla pamatojuma. Es jau nesaku, ka šobrīd vajag valsts valodu krievu valodu ielikt (lai gan nebrinīšos, ka drīz papildus valsts valoda būs angļu), bet mums vismazāk vajadzētu uztraukties, vai kāds krievs runā vai nerunā latviski valodā. Ja viņs var iztikt, dzīvo, strādā, mācās savā lokā, tad kamdēļ viņam tā vajadzīga? Tas pats attiecas uz krievu pārkrievošanu uz ukraiņu valodu - tikpat primitīva un bezjēdzīga doma. Kur nu vēl tāpēc izšaut!

Ja latvieši traki grib vairoties, tad lai dzemdē 10 beŗnus ģimenē (bērnu kvalitātes rādītāji un to cēloņi - atsevišķs jautājums), tad ir cita valsts politika jānosaka. Bet šobrīd pat latvieši ar prieku pārangļojas un jau tagad mentāli pieder angļu kultūrai - pārvācas arī dzīvot uz turieni. Tas ir saprotami, jo nav nekādu pat pagātnes saknu un nākotnes vīzijas visas ir saistītas ar internacionālu mijiedarbību un pat saplūšanu. Latviešus par kultūrāliem cilvēkiem padarīja kristietība, vacu, krievu kultūra, savādāk bija kaut kādi kalpi. Labi, ka Barons apkopoja kaut kādu garīgo mantojumu - tautas dziesmas! Bet kas ir latv. tautasdziesmas ar to citu kultūru mantojumu salīdzinot! Dīvainā kārtā latvieši pie turas pie kaut kādas patriotisma idejas.

Neliegšos, kad biju maza meitene, mēs arī dalījāmies "latviešos un krievos" un tad "latvieši" likās kā savējie. Bet no šī koncepta jau esmu izaugusi.

Iepazīstos arī ar dažādu tautu filozofisko, reliģisko skatījumu un dzirdēju tādu interesantu domu, ka cilvēka dvēsele evolucionē. Pirmajā pakāpē tai rodas dzīvības instinkts, fiziskais spēks, vēlme kaut ko darīt, tad tā uztur ķermeni, apstrādā zemi, gādā ēdienu, nākamajā līmenī lasa, iepazīstas ar dažāda veida informāciju, analizē, kas ir labs, kas slikts, iepazīst dazādus redzējumus, pēc tam iepazīst sevi, - kā jūtas, kas vajadzīgs. Pēc tam attīsta savu individualitāti, apzinās sevi kā personību. Pēc tam strādā rutīniskus darbus, iegūto informāciju pielieto garlaicīgā darbā. Pēc tam iepazīst citu cilvēku dazādus redzējumus, viedoklus, veido attiecības. Tad iepazīst konfliktu, nodevību utt. Pēc tam rodas plašāka koncepcija, ideoloģija. Tad strādā rutīnisku darbu uz lielām masām orientētu. Pēc tam saprot, ka cilveki visi ir vienoti un strādā vairāk uz ideālu, mijiedarbības un labdarības pamata. Bet vēl pec tam  vēl vairāk saprot cilvēku vienotību, norobežojas no aktīvas darbības, bet mīl visas dzīvās būtnes vai vismaz saprot tā nepieciešamību. Kopā 12 posmi. Pēdējā posmā jau ir viedie.

Man rodas iespaids, ka Latvijas valdību ir okupejuši tādi, kuri iepazīšt vai nu sevi, vai savu individualitāti, bet nav tikuši tālāk par 6.pakāpi, pēc kura var tikai pielaist pie kalpošanas sabiedrībai. Tāpēč arī rodas tas koncepts "krievs-ienaidnieks" ("krievs nav es").  Sanāk, ka tiešām kādi 5.klasnieki vada valsti.Un nevar jau dusmoties uz to, ka valstī dzīvo tik daudzi garīgie sākumskolnieki  un ka tādi ir ieņēmuši valdību. Garīgas izglītības mums, teiksim atklati, nav. Droši vien nekad īsti arī nav bijusi.Cik citas tautas atnesa, tikpat ātri arī aiznesa. Arī krievu auditorija nav visi viedie, bet par kādiem padsmit procentiem tur tiešām ir vairāk - uzkrītoši vairāk parastā tauta viens otram saka labus vārdus un vēl labu.

Pat no pasaku grāmatām atceramies, ka parasti valdībā bija "Zālamanu karalis", - ja valsti arī vadīja karaļi, tad gudrie deva padomus.Bet tagad  parlamentā savēlēti .... sākumskolnieki. Un dvēseles attīstība nav saistīta ar fizisko vecumu. Var būt sirms 2.klasnieks, kurš nīst krievus. Dža laikam tālāk par pirmo- impulsu līmeni, tas saucas- "tikko dzimis"- vēl nav ticis. Bet citi jau piedzimst viedi.

Interesanti,ka tāda evolucīja iet pa dazādām dzīves sfērām - intelektu, garīgo līmeni, gribasspēka, disciplinas, individualitātes utt. Bet valdībā būtu jābūt ne tikai ar intelekta un atbilstošu zināšanu kapacitāti, bet arī ar garīgo kapacitāti, lai nav tā, ka ir gudrs ar IQ 200, bet nīst krievus. (Noskatījos filmu par Vjetnamas karu - kurs kars nav bijis briesmīgs ar necilvēcīgiem kara noziegumiem? Tikai, domāju, ja latviešiem butu vara, tad latvieši varētu vēl necilvēcīgāk izturēties par izraēļiem (kā to aprakstīji jau par 2.pas.kara aktivitātēm.) Ko darīt, ja tikko dzimušam iedot ieroci/varu? Dža jau arī mums te, parastiem diskutētājiem, vēl nāvi. Ja būtu mežonīga kaujas vide Vjetnamas (vai citos) laukos, visdrīzāk Dža arī nošautu. Tieši kara laukā un kara  apstākļos izpaužās cilvēka zemākās tieksmes jeb nekontrolētais ļaunums, ne tikai stulbums. Tāpēc visos karos ir tik daudz karanoziegumu. Un nato ierindojas kara noziegumu augšgalā.

Vai tad valodai ir vērtība, ja tajā nav draudzības, vienotības, laipnības, rūpes vienam pret otru, garīgs saturs? Latvieši jau sen dzīvo katrs pats par sevi, tikai aiz inerces runā latviski. Valoda pati par sevi nav vērtība, kas ar zobenu un asinsizliešanu jāaizstāv no citiem naidiniekiem (iedomātajiem). Mūsu latvijas māja ir sapostīta jau no iekšienes, kas izpaužas valsts vadīšanā, ģimenes tradīciju graušanā, dzimstības samazinājumā un pēcnācēju kvalitātes kritienā (nav spēcīgu, viedu līderu). Daudziem jauniešiem (latviešiem) vispaŗ nav starpības, vai viņi runā latviski vai angliski. Angliski pat labāk runā.