Es savulaik balsoju par iestāšanos ES. Man toreiz tā likās tāda pati laimes zeme un perspektīva, ka lielam vairumam te un šobrīd arī citiem (piemēram, Ukrainā,kuri tikai sapņo par iestāšanos). Jo tad liekas, ka mēs sāksim dzīvot tikpat bagāti un moderni kā viņi tur Eiropā, Amerikā. Nevar noliegt, ka, salīdzinot mūsu dzīvi tūlīt pēc PSRS sabrukuma, ar vīziju, kā notiek "laimīgajā Eiropā", kur pat 1 donalda papīrītis bērnu un jauniešu acīs likās miljona vērts, likās kā iekļūšana pasakā. Šī pasaka visus joprojām pievilina, pievilina ex PSRS valstis,kas vēl nav Eiropā, bet viņi arī redz filmas par ameriku, kur katram furgona vadītājam ir māja, mašīna utt. Tā pievilina tuvos austrumus, Ukrainu utt., tāpēc aŗī notiek maidani ar vietējo vietvalžu atbalstu. Tāpēc arī amerikas gājiens iekarot pasauli ir tik veiksmīgs.
Mēs tikai tagad pec 30 gadu neatkarības saprotam, ka neko diži laimīgajai amerikai neesam pietuvojušies un pat sākam attālināties un arī tā amerika nemaz nav tik laimīga. Bet ir arī tādi, kas atceras tos pašus 90gadus, 50gadus un arī šī Latvijas dzīve liekas kā pasaka vai tuvāk pasakai.
Bet par tiem gejiem runājot, ir viegli teikt melns vai balts, ja pats tāds neesi un tā problema ir tāla un sveša. Ja tā pienāk tuvāk, tad saproti, ka nav viss vērtējams melns vai balts kategorijās. Homīši radītāja acīs nav lielāki grēcinieki kā mēs visi parējie. Precīzāk, katram ir savs grēks, bet uz viņiem stigmatizācija vismaz bija lielāka. Katrā laikā ir stigmatizācija uz kadu sabiedrības daļu. Laiki mainās, tāpēc ir jāpielāgo arī "dievišķie likumi".
Piemēram, ir cilvēki, kas aizrāvušies ar austrumu mācībām un reliģiju. Tur, piemēram, stāsta, ka sievietei vajag nestrādāt, tik klanīties un paciest, godāt vīru. Bet tas bija laikos, kad bija cita sociālā atbasta sistēma ģimenē, baznīcā un arī tikumi bija citi sabiedrībā, likumdošanā, ģimenē un baznīcā. Tagad pateikt sievietei pēc darba, ka viņas pienākums ir klausīt sliktu vīru un pilnībā appuišot jeb "veikt sievas, mātes pienākumus", nebūtu dievišķa izpausme. Visa pasaule mainās, arī reliģijas likumu interpetācijai ir jāmainās. Varbūt uz sliktāko pusi mainās. Mana versija ir tāda, ka parasti, kaut kas labajā sistēmā ir ierūsējis un nepareizs (piemēram, raganu dedzināšana), tad rodas kāda prāta balss, kas pasaka, ka "karalis ir kails", bet tad tas iegriež kaut kādu uzlabojumu, kas pavelk uz lielāku degradāciju. Pasaule kā pa spirāli iet uz leju. Bet kaut kādā brīdī spirāle iet uz augšu, lai noietu vēl vairāk uz leju. Katrā tajā etapā ir jābūt atšķirīgiem dievišķo likumu interpreācijai.