Caurumi spiegu tīklā Austrumeiropā: arī Latvijā?

Ilze Veinberga

Burtiski pirms dažām dienām Maskava atsauca no Krievijas vēstniecības Bulgārijā pirmo sekretāru, kad Bulgārijas prokuratūra attiecīgajam krievu diplomātam izvirzīja apsūdzības par spiegošanu Krievijas labā, kā to pavēstīja Bulgārijas amatpersonas.

Šāds Bulgārijas gājiens uzskatāms par pārsteigumu, jo pērn Bulgārija atteicās izraidīt Krievijas diplomātus saistībā ar Lielbritānijā notikušo bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu.

Bulgārijas prokuratūra izmeklēšanas gaitā ir guvusi neapgāžamus pierādījumus, lai izvirzītu apsūdzības pret Krievijas pilsoni spiegošanā. Kārtējā Kremļa spiegu skandāla priekšvakarā notika sanāksme, kurā Bulgārijas puse pieprasīja Krievijas vēstniekam atsaukt diplomātu. Saskaņā ar Bulgārijas Ārlietu ministrijas pausto informāciju krievu spiegs ir jau pametis Bulgāriju. Krievu spiega vārds pagaidām tiek turēts noslēpumā.

Neskatoties uz gūtajiem neapgāžamajiem pierādījumiem, kā parasti, diplomātiskās imunitātes dēļ, prokuratūra nav varējusi arestēt vainīgo, tādēļ šī lieta tika nodota Bulgārijas Ārlietu ministrijai.

Bulgārijas Ārlietu ministrijai ir pamatotas aizdomas, ka spiegošanā pieķertais diplomāts iepriekš ir strādājis arī citās Krievijas vēstniecībās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, Polijā un Lietuvā.

Kopš 2018. gada septembra Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs „veica izlūkošanu, regulāri rīkojot slepenas tikšanās”, norādīja prokuratūra. Tās bijušas tikšanās ar Bulgārijas pilsoņiem, arī ar augsta ranga amatpersonām, kurām ir piekļuve slepenai informācijai par Bulgāriju, Eiropas Savienību un NATO.

Sazinoties ar Bulgārijas tiesībsargājošajām institūcijām, medijiem izdevās noskaidrot, ka attiecīgais Krievijas diplomāts ir, iespējams, specdienestu darbinieks, kurš laika posmā no 2017. gada līdz šim brīdim samērā bieži ir devies vizītēs uz Briseli, lai tiktos ar Eiropas Parlamenta deputātiem. Anonīmi avoti Briselē atklāj, ka pieķertais krievu spiegs bija izveidojis īpaši draudzīgas attiecības ar Latvijas eiroparlamentāriešiem Andreju Mamikinu, Tatjanu Ždanoku, Miroslavu Mitrofanovu, kā arī ar Igaunijas pārstāvi Eiropas Parlamentā Janu Toomu.

Interesanti, ka iepriekš minētais spiegs, agrāk ticis manīts arī Krievijas vēstniecībā Latvijā, laikā, kad tur bieži viesojās Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs. Šeit būtu jāatgādina, ka pašreizējais Latvijas Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs reiz jau bija iesaistīs līdzīgā spiegošanas skandālā Latvijā. Nopludināta e-pasta sarakste starp Krievijas vēstniecību un Rīgas mēru liecināja, ka Ušakovs atskaitījās par paveikto Krievijas vēstniecības Rīgā rezidējošam spiegam Aleksandram Hapilovam, kurš 2009.gada pavasarī tika izraidīts no Latvijas. Nils Ušakovs viņam sūtīja diezgan nepārprotama satura vēstules ar lūgumu piešķirt Krievijas vēstniecības finansējumu, iespējams, par sniegtajiem „pakalpojumiem”.

Savukārt vēl viena Latvijas eiroparlamentārieša Andra Amerika vārds figurē Latvijas simtgades korupcijas lietā pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kurš 2018.gadā tika pieķerts „sadarbojamies” ar bijušām augsta ranga Krievijas militārpersonām un specdienestu darbiniekiem, piemēram, Alekseju Gorjunovu, Dmitriju Ppļiščikovu, Pjotru Fjodorovu, Sergeju Aņīsinu.

Tā kā Bulgārijas prokuratūrai izmeklēšanā izdevās noskaidrot, ka krievu spiega rīkoto sanāksmju mērķis bija iegūt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, par to vēl piedāvājot zināmu samaksu, ir pamatotas aizdomas, ka arī Latvijas un Igaunijas eiroparlamentārieši, kuriem attiecīgajos brīžos ir bijušas pielaides konfidenciālajai informācijai, ir tirgojuši Latvijas, Igaunijas un pat Eiropas Savienības noslēpumus Krievijas specdienestiem.

Pastāv pamatotas aizdomas, ka no Bulgārijas izraidītais krievu spiegs ne tikai ir veicis spiegošanas aktivitātes Krievijas labā, bet arī ir apzinājis un veidojis prokremliski noskaņotu cilvēku grupu, ar kuru potenciāli varētu iesaistīties Bulgārijas iekšējās stabilitātes graušanā, līdzīgi kā tas notiek Latvijā jau kopš 1991.gada. To īpaši labi varēja redzēt un sajust Latvijā arī 2017. un 2018. gadā, kad, kūdot Latvijas krievvalodīgo sabiedrības daļu, tika rīkoti protesti pret izglītības reformu, kā arī Nila Ušakova un Andra Amerika atbalsta akcijas, kad pret šiem korumpētajiem politiķiem KNAB sāka izvirzīt apsūdzības korupcijā.

Kārtējais krievu spiegu skandāls Bulgārijā liek aizdomāties, vai tik iepriekš minētie Latvijas un Igaunijas eiroparlamentārieši nav saņēmuši gan morālu, gan finansiālu atbalstu „neoficiālu” Eiropas Parlamenta deputātu braucienu organizēšanai uz Sīriju pie diktatora Assada un Krievijas okupēto Krimu. Tikpat labi, šie cilvēki ir saņēmuši naudu no Krievijas specdienestu aģentiem, lai rīkotu protestus un priekšvēlēšanu kampaņas, lai nodrošinātu maksimāli lielāku prokremlisko elementu pārstāvniecību Austrumeiropas valstu parlamentos un valdībās.

Interesanti ir tas, ka burtiski pirms dažās stundām Polijas tiesībsargājošās institūcijas ir aizturējušas kādu Polijas Militārās īpašuma aģentūras darbinieku par identisku noziegumu, proti, spiegošanu Krievijas labā. Pārmeklējot aizdomās turētā dzīves un darbavietas, Polijas tiesībsargājošās iestādes konfiscējušas ieročus un munīciju, kā arī vairākus datu nesējus un viltotus personas dokumentus. Arī Rimšēvičam it kā esot bijusi Latvijas nepilsoņa pase, par kuru Latvijas SAB neko nezināja! Varbūt draugi no Krievijas izpalīdzēja iegūt šo dokumentu?

Šis gadījums mums pierāda, ka Krievijas specdienesti ir gatavi pielietot ieročus un viltotus dokumentus Eiropas Savienības valstīs savu mērķu sasnigšanai, lai kādi tie arī nebūtu. Nebrīnīšos, kad kādu dienu avīzēs lasīšu ziņu, ka kratīšanas laikā kādam no Latvijas eiroparlamentāriešiem ir ticis konfiscēts tanks.

Skaidrs ir viens, ka Krievijas specdienestiem ir ļoti viegli veidot savas aģentūras un spiegošanas tīklus bijušajās postpadomju valstīs, kurās kopš PSRS sabrukšanas brīža bija palikuši ļoti daudz vecās sistēmas piekritēji. Līdz ar to ne velti tagad mums ik dienu nākas lasīt avīžu virsrakstos „cienījamu” cilvēku vārdus, kuri tiek apsūdzēti korupcijā, spiegošanā vai strādāšanā čekistu labā.

Arī Bulgārija, kas komunistu varas gados bija uzticams Maskavas sabiedrotais, pēc komunistu režīma sabrukuma 1989. gadā turpina uzturēt ciešas vēsturiskās, kultūras un ekonomiskās saites ar Krieviju. Noķertā Krievijas spiega gadījums apliecina, ka „draudzēšanās” ar Krieviju patiesībā ir bezjēdzīga un Maskavas acīs pat vislielākie sabiedrotie neskatoties ne uz ko ir tās ienaidnieki.

Veinberga

31.oktobris (1.janvāris 1000 - labots)
Imants Parādnieks

Apstiprināja Veinberga - daudzu aizdomas! Skumjš labums. Derīgs.

21.novembris (1.janvāris 1000 - labots)
Velga Drupa

... krievu spiegs bija izveidojis īpaši draudzīgas attiecības ar Latvijas eiroparlamentāriešiem Andreju Mamikinu, Tatjanu Ždanoku, Miroslavu Mitrofanovu, kā arī ar Igaunijas pārstāvi Eiropas Parlamentā Janu Toomu.

22.novembris (1.janvāris 1000 - labots)

Tavs ziņojums

 
 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 9:46

Jaunākās diskusijas