Latvijas ārsts emocionālā ierakstā vēršas pie tautas

tautaruna.lv 16.augusts 2023, 10:30
 
Ilustratīvs attēls / Dmitrijs Suļžics /F64
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto slimību kabineta vadītājs, kardiologs Andris Skride emocionālā ierakstā Facebook runā par to, cik sliktā situācijā Latvijā ir veselības aprūpe, un tajā pašā laikā aicina visus Latvijas iedzīvotājus sākt dzīvot veselīgāk.

Kā raksta Skride, nav viegli būt mediķim Latvijā, bet vēl grūtāk ir būt pacientam Latvijā.

"Nav viegli būt mediķim Latvijā. Pārguruši, necilvēcīgi garās darba stundās izdegšanas robežas sasnieguši vai pārkāpuši, nepietiekami atalgoti, birokrātijas nogurdināti. Vecie dodas pensijā, jaunie — projām. Jau gadu desmitiem veselības aprūpe Latvijā atrodas tādā kā kara zonā. Hroniski trūkst naudas. Kad nauda ir, vismaz kaut cik, to vienmēr pavada bažas un šaubas par efektīvu izlietojumu.

Vēl grūtāk ir būt pacientam Latvijā. Nepieejami speciālisti. Nepieejami medikamenti. Augsti ārstēšanās izdevumi. Pacientu tiesības bērna autiņos. Taču pacientu ir daudz. Un rodas arvien vairāk.
Pirmkārt, iepriekšminētie iemesli. Otrkārt, pēc koriģēšanas izmisīgi kliedz dzīvesveida tendences. Latvijā ir zemākais veselīgi nodzīvoto gadu skaits starp ES valstīm, savukārt alkohola patēriņā esam līderi OECD valstu vidū. Esam smēķējošo vīriešu skaita līderpozīcijās Eiropā — mūsu valstī smēķē 49 % vīriešu. Ievērojami vēlamo līmeni pārsniedz vidējais sāls patēriņš — es to saucu par bendi Nr. 1. Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir galvenais nāves iemesls Latvijā. Pēc PVO datiem, Latvijā sporto tikai 5 % pieaugušo, bet jaunākais pacients ar lieko svaru un 2. tipa diabētu ir vien septiņus gadus vecs. Bērni, pusaudži, pieaugušie — visi aptaukojas. Tas nav estētisks jautājums, tā ir hroniska slimība," raksta ārsts, kas iepriekšējos četrus gadus, strādājot Saeimā, cīnījās pret neveselīgiem paradumiem.
Ārsts aicina katru Latvijas iedzīvotāju sākt dzīvot veselīgāk.
"Varētu iebilst, ka tas, ko iesākam ar savu dzīvi, ir katra paša darīšana, tomēr tas nav arī tik vienkārši — tamlīdzīgas izvēles rada milzīgu slogu jau tā novājinātajai veselības aprūpes sistēmai.
Treškārt, faktors, kas ietekmē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, ir sabiedrības novecošanās. Demogrāfijas tendences liecina, ka Latvijas sabiedrība vairs nekad nebūs tik jauna kā agrāk. Ja laikus nav ieguldīts savā veselībā — aktīvs dzīvesveids, ieskaitot sabalansētu uzturu, nav kļuvis par ikdienas normu, seniora vecumu lielai daļai nākas pavadīt labākajā gadījumā istabā vai ārsta kabinetā. Latvija starp ES valstīm jau vairākus gadus atrodas veselīgi nodzīvoto gadu tabulas lejasgalā, kā arī ir viena no valstīm ar īsāko kopējo mūža ilgumu.
Mēs varam labāk! Mums jāvar.
Ko ar šo ierakstu gribēju pateikt? Īsumā — ir pēdējais brīdis sākt dzīvot veselīgāk, lai pie ārsta vajadzētu doties iespējami retāk. Protams, veselīgs dzīvesveids nav panaceja, taču es gribētu teikt — kopā ar ikgadēju vizīti pie ģimenes ārsta panākumu ķīla gan."

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.

 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: 8.maijs, 18:33

Jaunākās diskusijas