Pētnieks Vilnis Skuja: "Atkal pienācis laiks, kad suņu sūdiņiem līdzīgas būtnes šķērso ceļus. Ja pamani, centies nesabraukt, bet to var atļauties vien uz nomaļiem ceļiem, jo nokļūt satiksmes negadījumā lielo tritonu dēļ nebūtu forši. Toties, ja čurini suni vai pastaigājies - vari pārnest pāri ceļam uz ziemošanas vietu ejošos tritonus."
Šajā gadalaikā pāri ceļam gāzelēdamies ķepurojas mazmazītiņi "drakoniņi", vieni no nemanāmākajiem kustoņiem, par kuru klātbūtni pat nenojaušam. Latvijā mīt divas šo astaino abinieku sugas - parastais tritons un lielais - reti sastopams un aizsargājams. Nezinātājs pa gabalu tritonu var noturēt par ķirzaku, taču līdzība ir tikai virspusēja. Šo salamandru dzimtas dzīvnieku āda ir mikla un tumša, bet ķirzaka ir klāta ar zvīņām un sausa.
Tritoni ziemo vietās, kas neaizsalst, - māju pagrabos, dabā - pamestās āpšu, lapsu vai bebru alās, kur viņi salien vairāki desmiti (bet plēsējiem negaršo). Lai nokļūtu ziemošanas vietā, viņi mēro kilometru un vairāk, turklāt parasti ziemu guļ vienā un tajā pašā slēptuvē. Pavasarī, kad ūdens jau ir samērā silts, viņi dodas atpakaļ uz dīķiem un grāvjiem.
Valodmīļiem: lielais tritons (�������� ���������) savu vārdu ieguvis no seno grieķu jūras dieva Tritona. Senāk Latvijas teritorijā sugai bija arī citi nosaukumi: lielā šķirzutne vai šķerzutne, ūdensķirzaka un ūdeņdrēža.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
rondowarung
Šodien, 6:36
