Kuram no cilvēka orgāniem alkohols ir viskaitīgākais?

tautaruna.lv 26.jūnijs, 19:12
 
Lauris Aizupietis/F64
Alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 60 dažādām hroniskām slimībām un akūtiem stāvokļiem, norādīts Veselības ministrijas informatīvajā bukletā. Tiesa, tas nenozīmē, ka ikviens, kas lieto alkholu, saslims ar kādu no šīm slimībām. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" skaidroja, kā alkohols iedarbojas uz organismu.

Raidījumā skaidroja, ka organisms gan spēj atjaunoties. Taču, ja tas viss organismam jāpiedzīvo regulāri, var tikt bojāti orgāni un pieaug iespēja iegūt ļaundabīgu audzēju.

“Tiek bojātas tās vietas, kur ir vistiešāk alkohola ietekme un bojājums. Tātad attiecīgi viss no mutes, rīkles, līdz pat balsenei un attiecīgi barības vads, kuņģis, zarnas. Kuņģis arī caur to mehānismu. Šiem pacientiem nereti ir kuņģa čūlas, kuras vēlāk jau pārveidojas par ļaundabīgām un tamlīdzīgi. Un, protams, arī aknas.

Ja ir aknu bojājums konstatēts vai ir konstants aknu bojājums alkohola lietošanas dēļ, protams, aknas ir viens no orgāniem, kurš cietīs un attiecīgi būs vēža risks,

skaidroja Bērziņš.

Aknas ir galvenā alkohola pārstrādes fabrika. “Ja acetaldehīds ir nokļuvis mūsu asinsritē, tas iedarbojas uz dažādām orgānu sistēmām: gan uz nierēm, gan uz aizkuņģa dziedzeri, gan uz plaušām, gan uz sirds asinsvadu sistēmu, tad tām pašām aknām. Aknām tas ir ļoti toksiski kaitīgs, kas noved gan pie taukainās aknu hepatozes, gan tālāk pie aknu cirozes. (..) Kā priekšvēža vai kancerogēna viela, kas varētu izsaukt šādas izmaiņas un gan kuņģa vēzi, gan arī plaušu vēzi. Tas ir arī pētījumos pierādīts, ka faktiski alkohola lietotāji, varētu teikt, hroniski alkohola lietotājiem ir daudz lielāka varbūtība saslimt ar šādām vēža formām,” pastāstīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste narkoloģijā Astrīda Stirna.

Lielbritānijas vēža izpētes centra atziņās par alkohola ietekmi uz audzēju rašanos kā bīstamākais norādīts krūts vēzis:

“Pat neliela alkohola daudzuma dzeršana ir saistīta ar paaugstinātu krūts vēža risku sievietēm. Alkohols var paaugstināt estrogēna līmeni organismā, kas var izskaidrot daļu no paaugstinātā riska.”

Savukārt mutes, rīkles, balss un barības vada vēža augstāki riski tiek saistīti ar to, ka vienlaikus tiek dzerts un smēķēts.

“Dzeršana un smēķēšana kopā palielina šo vēža risku daudzkārt vairāk nekā dzeršana vai smēķēšana atsevišķi. Tas varētu būt tāpēc, ka alkohols var palīdzēt kaitīgām tabakas ķimikālijām iekļūt šūnās, kas klāj muti, kaklu un barības vadu. Alkohols var arī ierobežot to, kā šīs šūnas var novērst tos DNS bojājumus, ko izraisa tabakas ķīmiskās vielas.”

Ilgtermiņā ietekme arī uz smadzeņu darbību, kas var novest pie būtiskām garastāvokļa svārstībām un konfliktiem. “Ja alkohols šo līdzsvaru izjauc, tātad tiek aktivētas vairāk kādas nomācošas struktūras jeb procesi, tad smadzenes automātiski mēģina balansu atgūt. Un tādējādi, protams, tas arī ir viens no atkarību izraisošiem efektiem, ka cilvēks vairs ar parasto devu nevar panākt to nomākumu, ko viņš it kā meklē, bet tai pat laikā tad, kad šī alkohola ietekme nav, tad mums ir pretējs efekts. Mums varētu būt uzbudināmība, mums varētu būt kaut kāda aizkaitināmība. Šie efekti, kas ir tādi uzbudinoši efekti, ir saasināti,” skaidroja Arvīds Bērziņš.

Alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 60 dažādām hroniskām slimībām un akūtiem stāvokļiem, norādīts Veselības ministrijas informatīvajā bukletā. Astrīda Stirna gan norādīja, ka katrs organisms reaģē atšķirīgi - vienam regulāra vīna glāze neatstās sekas, citam raisīs atkarību.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram kanālā.

 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Vakar, 22:06

Jaunākās diskusijas