“Šajā sidra darītavā ir veikti daudz dažādu eksperimentu. Ābolu sidriem tiek pievienoti apiņi, ķirbji, avenes un pat bērzu slotiņas. Īpaši sidri tiek izturēti dažādās mucās, kur reiz nogatavināts stiprais alkohols. Jā, jā… Ja viskija mucā, tad sidrs būs pēc viskija vai pēc konjaka, vai kalvadosa, un tas ļoti dod garšu,” stāsta Jārle Siņicins, sidra tehnologs.
Sidrdaris Krišjānis uzsver, ka savus brūvējumus viņi pieteica konkursam Lielbritānijā, kur sidra tradīcijas ir ļoti senas. Arī Krišjānis ir audzis sidra cienītāju zemē - Austrālijā. Pārceļoties uz Latviju, viņš saprata, ka šeit ir labs potenciāls tieši jaunu sidru darināšanai.
“Ābolu mums ir ļoti daudz, katrā sētā. Pat Rīgā katrā dārzā ir pa ābelei, bet laukos to ir vēl vairāk. Tos jau nevar apēst, un likās, - ir lielisks izejmateriāls, ko cilvēki neizmanto,” stāsta sidrdaris Krišjānis Putniņš.
Darītavā, pamazām kāpinot apjomu, gadā tiek patērētas 300 tonnas ābolu. No tiem sanāk 150 tonnas sidra. Pēc panākumiem starptautiskajā konkursā jau ir iesāktas pārrunas ar ārvalstu izplatītājiem, kuri ir ieinteresējušies par neparastajiem Latvijas sidriem.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
DŽA
Šodien, 21:36
