Viena no aptaujātajām, sieviete vārdā Anastasija, uz žurnālistes jautājumu atbildēja netipiski. Postimees norāda, ka tas nezinq, vai tas bija joks, vai domāts nopietni, bet atbilde ir bijusi uzmanības vērta.
“Es uzskatu, ka par to ir jāraksta "Facebook", jārunā "Youtube", jālasa lekcijas skolās, augstskolās, darbā. Man šķiet, ka šī ir šodien svarīgākā tēma - ka es varu kādam atdot savas acis. Uzskatu, ka pēc nāves manas acis tāpat kā citi orgāni ir jānovēl trūcīgajiem,” stāsta Anastasija.
Protams, es negribētu kādam atdot savu dupsi, ko ik nedēļu trenēju zālē. Es negribētu, lai es skatos no augšas un redzu, ka kāda meiteni staigā ar manu dibenu, kuru es tik cītīgi trenēju.
Uz žurnālistes jautājumu par to, vai Anastasija joprojām būtu pret šādu ziedojumu, ja viņas dibens nonāktu pie meitenes, kura veiksmīgi apprecas un dzemdē brīnišķīgus bērnus, viņa atbildēja:
“Par to jau var padomāt. Runājot par laulībām, tas, protams, ir atsevišķs jautājums. Vai mums tas viss tiešām ir vajadzīgs? Protams! Tieši tāpēc es trenēju pēcpusi, ak, piedodiet, dupsi. Es gribu, lai tas tiek tikai labākajiem, cienīgākajiem un lai tas būtu miljonu vērts.”
Pēc portāla datiem Tartu Universitātes slimnīcas Transplantācijas centrā saņemti 39 995 iesniegumi par piekrišanu kļūt par pēcnāves donoru, proti, ideju par audu un orgānu ziedošanu pēc nāves atbalsta 3,82 procenti pieaugušo iedzīvotāju.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram kanālā.
Daniel
Šodien, 0:49
