"Var redzēt, ka upē tāds tā kā piesārņojums baltā krāsā un bieži vien ir arī tāda nepatīkama smaka. Nav tā, ka šeit smird un pāri ielai nesmird. Viss tirdziņš arī jūt. Un, man liekas, ka vietējie iedzīvotāji, kuri tuvējās mājās dzīvo, vispār ik pa laikam ir bēdīgi," stāsta Agita.
Tikai retais no tilta var pamanīt, ka upes gultnē atrodas caurule, kas jau apaugusi ar dūņām. Ja mēs meklējam caurules iespējamo sākuma punktu, atliek pagriezt galvu un ieraugām Straupes pienotavas pagalmu. Un arī smaka šeit ir krietni vien asāka, nekā no tilta raugoties.
Pienotavas izpilddirektors nemaz nenoliedz, ka vairāku gadu garumā Braslas upē patiešām tiek novadīti ne līdz galam attīrīti notekūdeņi. Arī analīžu rezultāti liecinot par neatbilstību normām.
Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības ”Straupe” izpilddirektors Andris Rieksts uzsver, ka pienotavai ir vairāk nekā 100 gadu. Ja zemnieki toreiz zinātu, ka būs šādas problēmas, pienotava, visticamāk, tiktu uzbūvēta citviet.
Rieksts izrāda pienotavas ūdens attīrīšanas sistēmu - tiek izmantota ne tikai bioloģiskā un ķīmiskā, bet arī mehāniskā pieeja. Tomēr vēl joprojām neesot izdevies novadīt upē normām pilnībā atbilstošus notekūdeņus.
Te būs tāda tehnoloģiska iekārta - tik liela kā jūras konteineris. To uzliks, pieslēgs un tad ūdeni attīrīs dubultā," saka Rieksts.
Par situāciju Straupes pienotavā zina arī Valsts vides dienests, kas atlaides uzņēmumam dot negrasās.
Nākamā gada 1. jūlijs ir gala termiņš, lai ražotnē sakārtotu ūdens attīrīšanas procesu un upē vairs netiktu iepludināts normām neatbilstošs šķidrums.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
sdasdsad
Šodien, 0:29
