"Šodien [ieraksts publicēts 7.janvārī] laikam būtu tā piemērotākā diena, kad saņemties un uzrunāt cilvēkus, kas pārdzīvo par Kristeru Dzintaru un ir kopā ar mums. Pagājis nu jau mēnesis. Vai man ir rasti īstie vārdi un atbildes? Laikam jau nē.
Sāpes, trūkums, žēlums, neziņa, apjukums. Vārdi, kas raksturo katru mūsu dienu un katru bezmiega nakti. Vissmagākais, mokošākais mēnesis manas un vēl jo vairāk mammītes dzīvē.
Viņa man ir stipra, tomēr arī stiprajiem cilvēkiem var izsīkt spēki ko tādu piedzīvojot. Vai pietiks spēka? Jā. Mēs būsim stipras un būsim viena otrai. Bet ar neizmērojamu sāpju kamolu sirdī. Vai mums šādā dzīves brīdī pietiktu vienai ar otru? Jāatzīst, ka nē. Paldies ikvienam, kas ir mums līdzās ik dienu, kas samīļo, uzklausa, sasilda, sagādā siltu ēdienu, apjautājas, motivē, dod padomu, stutē un liek mums apzināties, cik ļoti esam mīlētas un gaidītas jebkurā diennakts laikā. Mēs jūs mīlam.
Ir svarīgi ticēt brīnumam, bet vienlaicīgi nepazaudēt reālo saprātu. Brālīt, neatkarīgi no tā vai Tu vēl esi kaut kur starp mums, vai esi devies apciemot tēti aiz mākoņa maliņas, Tu biji, esi un vienmēr būsi mūsu eņģelītis zemes virsū. Tik neviltots, patiess, gaišs, sirsnīgs, godīgs, pozitīvisma un mīlestības pārpilns. Varbūt, ka Tu esi bijis pārāk labs priekš šīs pasaules?
Un tomēr... - brīnumi mēdz notikt. Gaidīsim, cerēsim, cīnīsimies līdz atradīsim," raksta Kitija Dzintare.
Jau ziņots, ka jaunietis 7. decembra rītā ap plkst. 9.30 aizgāja no savas darbavietas Rīgā, Zaķusalas krastmalā. Kristers līdz šim brīdim nav atgriezies savā dzīvesvietā Rīgā, Ģertrūdes ielā, un viņa atrašanās vieta nav zināma.
Puisis bija ģērbies tumši zaļā ziemas jakā, tumšās biksēs, botēs, iespējams, baltā vai citas krāsas cepurē. Nēsā brilles.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
kartyalisa
Šodien, 7:16
