Krūkle skaidroja, ka Ministru kabineta 2022.gada 8.marta noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka diagnozes, kuru gadījumā persona var saņemt atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes. Tās ir smagas psihiskas diagnozes, piemēram demence, šizofrēnija, smaga garīga atpalicība.
Šobrīd plānots, ka valsts valodas pārbaudes process Latvijā pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību sāksies februārī
Tikmēr vietnē "Twitter" par šo jautājumu aizsākusies diskusija.
Ārsta zīme- slēdziens:
— Sandis Gugāns �� (@sanchopans82) January 3, 2023
Okupants, dzīvojošs Latvijas valstī, kurš nav spējīgs apgūt latviešu valodu saistībā ar līdz galam neattīstītu smadzeņu darbību, kura kavē zināšanu apguvi.
Ceru, ka netaps jauna diagnoze: "latviešu valodas nespēja", bet būs citas saslimšanas/invaliditāte, kas objektīvi ierobežo valodas apguvi. Ārstiem varbūt ir kādas idejas, kas tas tipiski varētu būt (pēc teorijas)? https://t.co/KnzljPKMJU
— Edgars Pastars �� �� (@E_Pastars) January 3, 2023
Līna: Attīstības un mācīšanās traucējumi. Demence. Dažkārt galvas traumas.
Rafaels: Nu es varētu aizdomāties par disleksiju. Bet arī šādiem cilvēkiem var pielāgot apguves programmu!
Ceru, ka tiem krieviem, kuri psihiskā stāvokļa dēļ nevar iemācīties latviešu valodu,sekos arī profesijas ierobežojumi. Aizliegums strādāt jebkuru darbu, kurā ir kaut mazākā atbildība.Protams, nevar vadīt arī auto.
— Eriks �� (@Egriks) January 3, 2023
Inese: Kamēr vien mēs paši, tie kas māk, komunicēsim ar viņiem krieviski, nekas nemainīsies. Jāsaka, labi, ka jaunā paaudze nezina krievu valodu. Un es neiebilstu aprunāties krieviski, ja zinu, ka cilvēks zina latviešu valodu. Bet man nav pieņemams, ja mani cafe startā uzrunā krieviski.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
V ilis Gutmanis
Šodien, 11:00
