"Iepriekšējās dienas bija ievērības cienīgas ar to, ka mēs piemērojām ieceļošanas aizliegumu neparasti lielam skaitam Ukrainas pilsoņu," sacīja Dienvidaustrumu robežkontroles punkta vadītājs Pēters Marans.
“Mēs liedzām ieceļošanu četriem Ukrainas pilsoņiem, kurus identificējām kā nevis kā kara bēgļus, bet gan Krievijas pastāvīgos iedzīvotājus. Viņi mēģināja izmantot īpašo laiku un ieceļot Eiropas Savienībā bez derīgiem ceļošanas dokumentiem vai bez citiem nepieciešamajiem dokumentiem,” viņš piebilda.
Papildus četriem Ukrainas pilsoņiem, kuriem likts atgriezties Krievijā, ieceļošana Igaunijā tika liegta arī pieciem Krievijas pilsoņiem, kuri apgalvoja, ka ieradušies no Ukrainas karadarbības zonas. "Papildus Krievijas dokumentiem viņi uzrādīja arī Ukrainas personas apliecību vai Ukrainas iekšējo pasi, apgalvojot, ka viņi ir pametuši Ukrainu kara sākumā, taču nekādi nevarēja to pierādīt," turpināja Marans. "Visi pierādījumi liecināja, ka viņi bija vai nu pastāvīgie Krievijas iedzīvotāji, vai arī bija atstājuši Ukrainu ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā."
To, vai personai, kas ieradusies robežkontroles punktā un sevi dēvē par kara bēgli, tiešām ir nepieciešams patvērums vai tā ir laimes meklētāja, tiek noskaidrots uz vietas robežkontroles laikā. “Robežsargi ir pieredzējuši un profesionāli cilvēki. Mēs pārbaudām cilvēka bagāžu un dokumentus, un parasti cilvēki var sniegt ticamus pierādījumus vai ar pavaddokumentiem apstiprināt, ka viņi ir ieradušies no karadarbības zonas un atstājuši to pēc kara sākuma,” skaidroja Pēters Marans.
"Parasti mēs konstatējam, ka tie ir kara bēgļi, un viņiem tiek piemērots īpašs režīms: mēs varam ļaut viņiem šķērsot robežu bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, bez iemesla palikt Igaunijā," viņš teica.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
gilang armada
Šodien, 8:06
