Kā rīkoties vecākiem, ja novērota skolotāja emocionāla vardarbība pret bērnu?

Uztrauc, cik daudz ir emocionālas vardarbības, cik daudz nesapratnes, nogurums, attālināto mācību ietekme, nervozāka situācija ģimenē un skolā, emocionālo situāciju mācību iestādēs raksturo Rīgas 75. vidusskolas direktores vietniece un pedagoģe Aisma Baltiņa.

Prakse rāda, ka īpaši mazāki bērni uz ārēju signālu reaģē kā uz apdraudējumu sev, piemēram, skolēnam nepatīk skolotājas balss, pauž Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo. Skolotāja izaicinājums ir strādāt ar vecākiem caur bērniem, bērns no skolas nes uz mājām informāciju. Ir situācijas, kad pedagogs var netikt galā ar savām emocijām. Katra situācija ir atšķirīga.

Baltiņa uzsver, ka neizzinot skolotāja viedokli, vecāki nevar uzticēties tikai bērnam, jo, iespējams, ka bērns nav visu sapratis vai visu pastāstījis vecākiem.

Bērnu sūdzību gadījumos vecākiem jāvēršas pie skolotāja. Ja pedagogs ir noraidošs, tad jāmeklē skolā cilvēki, ar kuriem runāt - atbalsta personāls, skolas vadība,

pauž Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs skaidro, ka no visiem sūdzību gadījumiem apmēram 15% situācijas apstiprinās. Sūdzības izskata, katrā gadījumā iesaistot nepieciešamo atbildīgo loku. Pieredze ar sūdzību iesniedzējiem un iestāžu vadību ir dažāda.

Vienmēr mudina situāciju vispirms risināt skolā, tikai tad vērsties pēc palīdzības valsts institūcijās. Elementāras sarunas starp vecākiem un pedagogiem bieži pietrūkst.

Katras skolas mājas lapā ir pieejama informāciju par izstrādāto kārtību konfliktu risināšanā skolā, padomu dot Baltiņa.

Vecāki arī bieži nevēlas skaidrot situāciju, jo baidās par atriebi bērniem un kašķīgās mammas slavas iegūšanu. "Skola 2030" eksperte Liene Rolanda atbalsta vecākus, aicinot atcerēties, ka “svarīgākais ir bērns, vecākiem jāmeklē labākais risinājums bērnam.”

Platonovs, runājot par konflikta situācijām, skaidro, ka bieži aktualizē skolotāju profesionālo kompetenci.

Ja mamma nejūtas saklausīta konkrētajā mācību iestādē, jāvēršas pie iestādes dibinātāja, tad tālāk pie valsts iestādēm. Izglītības likumā ir apstiprināta izglītības iestādes dibinātāja atbildība par iestādē notiekošo.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.