"Es nevarēju izbraukt, jo izsludināja karastāvokli un Kijivu aizvēra izbraukšanai un iebraukšanai. Vilciens uz Dnipro bija sešos vai septiņos vakarā. Mēs uz to nebūtu paspējuši. Astoņos vakarā vairs nebija, ar ko braukt. Mašīnas uz šosejas nelaida, vilcienu tajā dienā vairs nebija, desmitos sākās komandantstunda," stāstīja sieviete.
Tetjana iekāpa lidmašīnā uz Poliju, cerībā, ka dažu dienu laikā paziņas no Dnipro palīdzēs bērnu aizvest līdz kādam no robežpunktiem.
"Daudzi mani nosodīja - kāpēc es pametu bērnu. Es viņu neesmu pametusi. Es izdarīju visu, lai pa šo nedēļu viņu dabūtu ar radu draugu, tuvinieku palīdzību ārā no Dnipro, lai viņu vismaz iesēdinātu vilcienā. Visas šīs nedēļas garumā man to neizdevās izdarīt, un es pieņēmu lēmumu," stāstīja sieviete.
Lēmums ir doties atpakaļ uz dzimteni, kur notiek karadarbība.
Tetjanai izdevās nokļūt Dnipro un satikt dēlu vēlāk, nekā iecerēts, taču tagad viņi ir kopā un jau nokļuvuši Rīgā. Dnipro palika viņas mamma, cerot, ka šo pilsētu neskars uzbrukumi. Taču šīs cerības nav piepildījušās.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.