Covid-19: Viņķele nosauc nozīmīgu kļūdu vakcinēšanas kampaņas organizācijā

tautaruna.lv 11.novembris 2021, 17:30
 
F64
Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele, komentējot LTV Panorāmas sižetu par to, ka vakcinācijas kampaņa nesasniedz šaubīgos, paudusi uzskatu, ka tā ir nozīmīga kļūda vakcinācijas kampaņas organizēšanā.

Tostarp, LTV sižetā tika minēts, ka cilvēki, kuri neplāno vakcinēties, netic plašsaziņas līdzekļiem. Tā ir viena no RSU pētnieku atziņām, kas tapušas plašākā pētījumā. Zinātnieki uzskata, ka pašlaik valsts, aicinot vakcinēties, uzrunā tikai vienu sabiedrības grupu, no kuras lielākā daļa jau ir vakcinējusies.

Tam piekrīt arī Viņķele.

"Visai precīza diagnoze par nozīmīgu kļūdu un no tās izrietošiem lēmumiem un rīcībām C19 vakcinācijas organizēšanā - strādāt uz motivētajiem, prasīgākajiem, izglītotākajiem, trurīgākajiem," viņa raksta mikroblogošanas vietnē Twitter.

Tāpat sižetā tika minēts, ka iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem atklājuši vakcinēšanās pret Covid-19 iemeslus vai gluži pretēji - nevēlēšanos potēties. Secināms, ka 80% iedzīvotāju atbalsta brīvprātīgu vakcināciju. Un puse respondentu uzskata, ka valdības pieņemtie lēmumi ekonomisko seku mazināšanai nav bijuši efektīvi.

Ja raugās uz iedzīvotāju uzticību valsts institūcijām, tad, jo zemāks šis uzticības līmenis, jo mazāk ļaužu vēlas vakcinēties. Tāpat, jo zemāks ienākumu līmenis mājsaimniecībai, jo attieksme pret potēšanos ir vairāk noliedzoša, stāstīja RSU profesore Inna Dovladbekova.

Visvairāk vakcinēto ir valsts sektorā strādājošie, kā arī tie, kuri plāno veidot savu biznesu. Savukārt mazāk vēlas vakcinēties tie, kuri ir pašnodarbināti.

Respondentu atbildes neieskicē "antivaksera" portretu, taču ļauj ieskatīties tajos izaicinājumos, ar kuriem sastopas cilvēks, izvēloties vakcinēties vai ne.

Nevakcinētie aptaujātie, kas atzina, ka nepotēsies, galvenokārt bija vīrieši vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Viņu dzīvesvieta ir Rīga, un ģimenē runā krievu valodā.

Tāpat nevēlas vakcinēties tie iedzīvotāji, kuriem nav pieredzes ar šo vīrusu, kā arī cilvēki, kuri tic konspirācijas teorijām, bet neuzticas masu medijiem.

"Šie cilvēki, kuri neplāno vakcinēties, viņi uzrāda augstākus rezultātus ticēšanā konspirāciju teorijām un neticībā masu medijiem," sacīja RSU Sabiedrības veselības institūta doktorants Gatis Upesleja.

Tie aptaujātie, kas mediju darbu vērtē vāji, lielākoties uzskata, ka pašiem ir zema iespēja gan saslimt ar Covid-19, gan uzskata, ka dabiskā imunitāte ir labāka par vakcīnu. Lielai daļai nav arī cieņas pret sabiedrības normām.

Pētījums parāda - jo mazāk uzticas valsts iestādēm un arī plašsaziņas līdzekļiem, jo mazāk iespēju, ka cilvēks vakcinēsies. Jo labāki ienākumi, jo augstāks vakcinēto īpatsvars šajā grupā. Nozīme ir arī nodarbinātības jomai.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram kanālā.

 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: Šodien, 17:45

Jaunākās diskusijas