Rīdzinieki nikni par Georga lentīšu stilā greznoto Rīgu

tautaruna.lv 10.novembris 2021, 8:00
 
Rīgas domes sagatavotais apsveikums svētkos / Rīgas dome
Rīgas domes solīja, ka šogad valsts galvaspilsēta tiks saposta īpaši skaisti. Ierasto svētku rotu šonedēļ papildinās vides stendi un plakāti ar laikmetīgās mākslas darbu un pašvaldības vēlējumu svētkos, kā arī latviešu tautasdziesmu spēka vārdu gaismas objekti. Šī gada Rīgas domes apsveikums saniknoja pat tos, kuri parasti ir visai inerti uz kritizēšanu.

“Kaut kāds ārprāts. Rīgas dome jau pilnīgi atklāti atbalsta georga lenteņus un to nēsātājus”,

“Ar ko RD asociējas Latvijas svētki - krievu valodu un kolorado lenšu vijumiem”,

Krievu valodas izmantošana oficiālā Rīgas domes apsveikumā, turklāt tik neveiklā izpildījumā, ir nonsenss, kas nekavējoties jāizņem no apgrozības! Lienošā divvalodība kategoriski nav pieņemama. Šis ir ļoti slikts signāls”,

“Kad liekas, ka zemāk vairs nav kur krist, valsts svētkos apsveic Rīgas dome,”

“Progresīvo un Apartistu nākošais solis - 9.maija atlaides braukšanai un Rīgas izrotāšana”,

“Rīgas dome nekautrējas. Krievu valoda un svētki Georga lentīšu krāsā,”

"Šie svētku "apsveikumi" Rīgas domei izskatās pēc tāda paša lāča pakalpojuma kā makrofleksa klucis knābam,"

“Pilnīgi aizgājis šīberis ciet”.

Šādi un līdzīgi ieraksti krājas mikroblogošanas vietnē “Twitter”.

Sākotnēji šis Rigas domes apsveikums bija arī krieviski. Vakar vakarā versija krievu valodā no apsveikuma bija pazudusi. Rīgas dome vakar skaidroja, ka

visi vides plakāti un uzraksti svētku noformējumā ir tikai un vienīgi valsts valodā.

Ekrānšāviņš


Tiesa, daži lietotāji nesaprot, par ko tāds izsmiekls un naids, jo viņi apsveikumā nesaskata nekādu līdzību ar Georga lentītēm. Mākslinieks Paulis Liepa šo apsveikumu veidojis kā zelta dzīslojumu.

Portāls NRA jau rakstīja, ka Rīgas domes apsveikums svētkos izmaksājis 90 000 eiro. Tajā skaitā svētku afišu un baneru druka, izlīmēšana un montāža pilsētvidē izmaksāja kopumā aptuveni 8000 eiro. Svētkos piesaistīto divu mākslinieku honorāros samaksāti kopumā 4155 eiro.

“Plānojot svētkus Rīgā, šogad uzsākām jaunu tradīciju - sadarboties ar jauniem un zināmiem Latvijas māksliniekiem, kuru veido pilsētas svētku vizuālo identitāti. Pirmās vēsmas bija redzamas jau projektā “Rīgas vasara” Rūtas Jumītes radītajā grafiskajā identitātē, taču šoreiz mums talkā nākuši tādi lieliski mākslinieki kā Paulis Liepa un Krišs Salmanis,” stāsta Renāte Lagzdiņa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora padomniece kultūras jautājumos.

P.Liepa, šobrīd viens no zināmākajiem Latvijas grafiķiem ar spilgtu un atpazīstamu rokrakstu, par godu valsts svētkiem Rīgai radījis mākslas darbu pilsētvidē, kurā slēpjas kāds visiem Latvijā zināms simbols. “Zelta dzīslojums kā koka gadskārtu raksti, kas klājas viens pār otru, vai upes līkloči, ceļš no tumsas uz gaismu, katram ejot savu ceļu vai visiem kopā. Bagātīgie vēstures uzslāņojumi un likteņa pavērsieni, zemapziņas dzīles, kurās slēpjas kas vairāk nekā pirmajā brīdī varētu šķist. Atbildes rokas stiepiena attālumā, vienmēr tepat acu priekšā, atliek tikai celties un būt,” savu darbu raksturo P.Liepa.

Savukārt mākslinieks Krišs Salmanis radījis scenogrāfisku risinājumu latviešu tautasdziesmu spēka vārdu gaismas instalācijām, kas priecēs un uzrunās pilsētniekus un viesus Rīgā vides stendos 10 dažādās pilsētas lokācijās.

Ar P.Liepas svētkiem par godu radīto pilsētvides mākslas darbu var iepazīties Rīgas pašvaldības tīmekļa vietnē svetki.riga.lv, kur pieejama arī bezmaksas tiešsaistes kultūras programma svētkos un ir iespēja nosūtīt virtuālu apsveikuma kartīti.

Dažiem šis apsveikums tiešām patika. “Ļoti skaists tas reklāmas klipiņš, mākslinieciskais noformējums. Kaut ko no tā varētu ieviest pilsētvidē, izgaismot kādas sienas ar šādiem sveicieniem svētkos. Lai ir vēlme tumšajā laikā iziet ārā un pārbaudīt savu pilsētu. Nevis sēdēt tikai ekrānos,” mikroblogošanas vietnē lasāms arī šāds vēlējums.

Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.

 
Autorizācija
Komentē Jaunākais: 8.maijs, 18:33

Jaunākās diskusijas