Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā \ Kriminālziņas

Mācītājs pedofils draudējis upuriem

© f64

Par dzimumnoziegumiem, kas veikti pret nepilngadīgajiem, Rīgas apgabaltiesa notiesājusi luterāņu mācītāju Agri Pāvilu Lēvaldu un bijušo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas apsargu Oskaru Štameru.

Pēdējais līdz tiesas sprieduma paziņošanai atradās aiz restēm, savukārt A. P. Lēvaldu par 5000 latu drošības naudu izpirka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB). Mācītājs, būdams brīvībā, saticies ar upuriem un centies viņus pierunāt mainīt liecības, ziņo policija.

Cenšas iespaidot

«Viņš atrada savu upuri, satikās ar viņu un, acīs skatoties, mēģināja pārliecināt bērnu, ka viņš melo, un pierunāt, lai atsauc liecības. Bērns par notikušo ziņoja tiesībsargājošajām instancēm, un šo paziņojumu nodevām arī tiesai,» saka Kriminālpolicijas pārstāvis Armands Lubarts.

Bez mācītāja un bijušā apsarga šajā krimināllietā apsūdzēts arī kāds agrāk tiesāts vīrietis, kurš, līdzīgi kā A. P. Lēvalds, iespaidojis savus upurus. Viņa paziņas atraduši puiku profilus portālā draugiem.lv un draudējuši. «Rezultātā bērni tiešām baidījās un gribēja atsaukt liecības,» uzsver policists.

Cietušo ietekmēšana A. Lubarta darbā ir ikdienišķa parādība, taču policists uzskata, ka ne visas personas, kas apsūdzētas par dzimumnoziegumiem, pirms sprieduma būtu jāliek aiz restēm. Piemēram, cilvēkam, kurš lejupielādējis bērnu pornogrāfiju un nav upuri tieši ietekmējis, šāds sods būtu pārāk bargs. «Mums bija gadījums, kad aizturējām puisi, kurš internetā bija ielicis vienu bildi. Pārbaudē atklājās, ka viņam datorā bērnu pornogrāfija nebija lielos kvantumos, viņš tikai gribēja pajokoties un aiz savas nezināšanas un muļķības to izdarīja,» saka A. Lubarts.

Baznīcai naudu atdos

Pēc likuma A. P. Lēvalds pirms sprieduma satikties ar upuri, nemaz nerunājot par viņa iebiedēšanu, nedrīkstēja, un tas nozīmē, ka LELB kā galvotājs nevar saņemt atpakaļ iemaksāto 5000 latu drošības naudu. Prāvests Guntars Dimants Neatkarīgajai norāda, ka par notiesātā rīcību nav informēts un baznīcai naudu solīts atdot pēc 28. jūnija, kad tiks paziņots pilnais spriedums.

«Mūs neviens nav informējis, ka viņš būtu pārkāpis noteikumus. Pie mums mācītājs netika aicināts uz pārrunām, bija pietiekami, ka uz tiesvedības laiku viņš tika atstādināts no kalpošanas. Viņš uzturēja kontaktus ar mācītājiem, bet tā bija privāta darīšana,» saka G. Dimants.

Naudu, ko baznīca iemaksāja par A. P. Lēvaldu, LELB, visticamāk, atgūs, jo cietušā zēna vēstule tiesas materiālos nezināmu iemeslu dēļ nav nonākusi, apstiprina Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurore Viktorija Šumska. «Materiāliem tika pievienotas tikai vēstules no otra apsūdzētā. Ja šāda sūdzība būtu iekļauta, tad lemtu par procesuālo pārkāpumu,» norāda prokurore. Viņa ar spriedumu ir apmierināta – A. P. Lēvaldam aiz restēm būs jāpavada četri gadi, savukārt O. Štameram četri gadi un seši mēneši. Viņi tika notiesāti par vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā, ja tā izdarīta ar nepilngadīgo, par pavešanu netiklībā, kā arī par pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu izgatavošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu, iesaistot nepilngadīgo. Pērn pēc ļaundaru aizturēšanas policija ziņoja, ka vīrieši izmantojuši arī garīgi slimus bērnus.

Jāierosina jauna lieta

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska uzskata, ka konkrētajā gadījumā policijai bija jāierosina jauns kriminālprocess. «Ja bērns ir pareizi sapratis, ka viņam draud, tad uzreiz ir jāseko sodam. Ja tas nenotiek, bērns būtībā tiek padarīts par muļķi. Viņš ir paudis savas emocijas, bet policija noslodzes dēļ lietu nav uzsākusi,» saka advokāte. Pēc viņas domām, ja cilvēks pirms tiesas atrodas apcietinājumā, valstij būtu jānodrošina, lai viņam būtu iespējami minimāla saskare ar negācijām, taču reāli tas nenotiek. «Cilvēki no turienes neiznāk labāki, tāpēc uzskatu, ka jebkurš gadījums ir jāizvērtē rūpīgi. Varbūt no advokāta mutes tas skanēs dīvaini, tomēr uzskatu, ka par dzimumnoziegumiem, slepkavībām sevišķi pastiprinošos apstākļos atbrīvot pret drošības naudu apsūdzētos nevajadzētu,» norāda G. Kaminska.